Tiešām nesastāv? Es gan neko daudz nezinu par pieaugušo cilvēku dzīvi, bet man ir tāda sajūta, ka pāris jau akurāt nesāk dalīt mantiņas tikai tāpēc, ka vairs nav īsti svarīgi viens otram. Nu, ja viņi netraucē viens otram, ja ir pieraduši tiktāl, ka otra cilvēka klātbūtne nešķiet ielaušanās paša privātajā telpā. Un tāds pieradums jau nenozīmē atkarību, ne vairāk kā, teiksim, "atkarība" no kādas konkrētas ēstuves - parasti tu tur piestaigā un paļaujies uz to, ka tevi pabaros, bet arī sanitārā diena nav pasaules gals.
Es atkarību definētu drīzāk tā, ka, ja tā cilvēka nav tev blakus, teiksim, nedēļu vai divas, tad tu sāc drusku izsamist un tev tiešām viņa pietrūkst. Un tu nevari mierīgu sirdi braukt uz baļļuku, ja cilvēks guļ slims un ar augstu temperatūru. Bet, ja attiecības ir devalvējušās līdz tai stadijai, kur otra cilvēka tā īsti nepietrūkst un viņa drudzis tomēr ir viņa problēma, nav jau mirstamā vaina, tā teikt - vai tas ir pietiekams pamats, lai sniegtu šķiršanās pieteikumu un meklētu citu dzīvokli? Gan jau ka ne vienmēr.