Man patīk, ka daži spēj rakstīt vienkārši skaisti vai smieklīgi, vai pat dziļi, bez kaut kādas tur savas izpratnes par labo un slikto. Vienkārši rakstīt to, kas ir. Kur es visu laiku kaut ko vērtēju citos un sevī. Kādreiz tā nebija, kādreiz es varēju uzrakstīt daiļi un bez ļaunuma. Varbūt tas atkarīgs no nesēja?
Galu galā, nekādu pienākumu man nav, varu rakstīt, ko gribu.
Bet man sagādā prieku visādas knapi tveramas spēles citu tekstos.