Bērni pa ceļam uz skolu ļoti priecājās par sniegu un mēģināja pikoties, bet es viņus stūmu uz priekšu pa šauro taku ar piktiem vārdiem "ej uz priekšu" un "ej taču pa celiņu, nesasmel zābakos sniegu" un "pikosieties vēlāk, mums nav laika". Pēc tam pati saskumu. Pasūtīt pie velna to otro stundu un skolotāju raganu. Bērnudārzā gan audzinātāja sirsnīgāka. Bet skolā vakar puika iznāk nobimbājies, zābaki pazuduši, un tā čūska tā riebīgi saka, mammīt, audziniet patstāvību. Ja viņa zinātu, kāds viņš agrāk bija... atcerējos savas pirmās skolotājas, 80jos gados baisajā 49. skolā, bet ziniet, bija daudz mīļākas.