Sāk likties, ka rakstu tikai par ķermeniskām lietām. Naktstaurenis man reiz pārmeta, ka es esmu pārāk fizioloģiska. Tas bija Igaunijā, un jāatzīst, ka tajā braucienā neuzvedos īsti labi. Gribēju regulāri ēst un gulēt viesnīcā, un vēl man sāpēja kāja. Un citā reizē mēs gandrīz iekūlāmies avārijā tikai tāpēc, ka man vajadzēja čurāt. Sesks reiz teica, ka viņai ārzemēs esot tā, ka jāstaigā un jāskatās līdz spēku izsīkumam, un nedrīkst vajadzēt ēst un dzert un kakāt.
Gribas ticēt, ka patiesi ekstremālos apstākļos es gan atmestu tieksmi pēc komforta un uzvestos kā cilvēks.

Nakstaurenis pats ir atmetis dzeršanu, un viņam tas izdodas ar lielu pašcieņu. Bet viņš nav vairs tik skaists. Viss, Naktstaurenis man ir tabu jau vairāk nekā septiņus gadus:)Un pirms tam es kā sieviete viņu nekad īpaši neesmu interesējusi.