Es šovasar izbaudu daudz uzmanības kā melnmate :>
Bet man vairumā gadījumu patīk. Agrāk besīja, bet tagad iepatikās. Man patīk tās privilēģijas, ko dod šāda uzmanība - šur tur palaiž pa priekšu, teiksim, ar riteni braucot, šur tur tiec bez rindas, vai arī vienkārši uzsmaida.
Un ja man kaut kas nepatīk, tad es palieku tik nikna un reizē auksta, ka es sajūtu tīri fiziski, ka to veci tūdaļ ķers lodveida zibens. Un viņš arī to sajūt, un ātri atšujas. Ir arī tāds īpašs balss tonis, kā tai metāla sievietei no terminatora. Un ir dažas frāzes, piemēram - paej nost, vai arī - novāc rokas. Iedarbojas labi, jo neviens jau negrib būt sliktais, viņiem jau gribas reizē grābstīties un tipa palikt "pieklājīgiem". Tad paiet ilgs laiks, kamēr viņš skaidro, ka neko tādu nav gribējis utt. A es tikai - nu tad paej vēl tālāk, ja neko negribēji.

Bet, piemēram, man pašai ļoti patīk raudzīties uz skaistiem vīriešiem un puišiem. Un ja es redzu, ka viņš mulst, tad manī pamostas vēl tāds azarts :D Un koķetēt arī patīk, vai, piemēram, sūtīt impulsus. Tas ir taaads kaifs, kad tu jūti, ka puisis no blakusgaldiņa uz tevi skatās, bet pilnīgi nevismazākajā veidā neizrādi, ka tu arī gribētu uz viņu paskatīties. Un tad viņš beigās, nedaudz vīlies, iet prom ar savu kompāniju, pēdējo reizi vēl paskatās, a tu viņam - uzsmaidi :)
Jā, kas to būtu domājis, ka man ir tāda plēsīga interese par pretējo dzimumu.