It kā nav tā, ka es skatos baigi daudz filmu, bet pēdējā laikā laikam ir sanācis diezgan.
Vakar tā netīšām sanāca noskatīties franču À bout de souffle (1960), (rež. Jean-Luc Godard).
Iespējams tas bija lielais ekrāns, kas izcēla tās filmas skaistos kadrus, gaišums, ..Parīze, valoda, galvenie aktieri, skaistās kleitas, mašīnas, un spontānie dialogi (kas atgādināja to vienīgo veco franču filmu, ko esmu redzējusi un kuras režisors izrādās arī ir Godārs, Le mepris (1963) ar Bridžitu Bordo galv. lomās, var sataustīt dialogu veidošanas principu, un man savā ziņā patīk, kā viņš ataino sievietes domāšanu), mīlestības traģisms.

Nevarēju līdz galam atrast ideālo bildi, bet lai nu


p.s. un paldies alison, palīdzēji izvēlēties rīta dzērienu.: )