Sus Dungo fotosesija žurnālam Veto Barona centra fotosalonā ar ap septiņdesmit gadus vecu fotogrāfes kundzi (neliekas kopā, va ne? nu jā, tāda arī bija sajūta tai salonā). Redzēs, kas nu būs sanācis.

Baltijas Pērlē šodien divas filmas:
"Gilda" (1946). Šķiet, ka pirmo reizi mūžā redzu tik daudz vecu filmu, citādi droši vien nebūtu skatījusies, ja ne šis festivāls. Bet "Gilda" patiesībā man šķiet diezgan ok, galvenokārt laikam pateicoties galvenās lomas atveidotājai Rita Hayworth, kura savu lomu izspēlē ļoti saistoši, kas izpaušas viņas kustību niansēs, valodā, izskatā, fatalitātē. Un ausīs skan "Put the blame on me boy, put the blame on me.." (http://www.youtube.com/watch?v=prfwOvj4cOQ&feature=related). Arī tērpu mirdzums izceļas melnbaltajā sēpijā. Laimīgas beigas.:D

"Melanholija" (2011). Mani interesēja, jo tur spēlē Kirsten Dunst, un pēc tam tas, ka režisors ir dēvēti ne-normālais fon Trīrs, tas arī palīdz saprast stāsta netipiskumu, dīvainīgumu. Filmas stāsts jau ir interesants - par Zemes saduršanos ar planētu Melanholija jeb pasaules galu un kā tas ietekmē šīs filmas personāžus. Ir absurdumi protams, trūka cilvēcīguma Kirstenas tēlam, tas nedaudz kaitināja un ne aktrises tēlojumā, bet scenārijā (bet iespējams, ka tā tas arī dzīvē, ka ne-normālajiem trūkst cilvēcīguma). Nav priecīgs, nav arī bēdīgs, ir tāds diezgan melanholisks un mistisks. Atstāj kaut kādu nospiedumu, liek domāt pēc filmas.

"Guļošajai skaistulei" man nepietika spēka, šīvakara nogurumu īpaši paspilgtināja aukstums un mājupceļš ar velosipēdu, bet mazināja tējas krūze un siera kruasāns @ Cadets de Gascogne pirms došanās mājup.

P.s. Mani favorīti joprojām: "Kā nozagt miljonu" (1966) ar Odriju Hepbernu, P.O'Tūlu un komiskajiem franču sargiem ;D, un
"Debesu dienas" (1978) ar jauniņu R.Gīru un skaisto Brūku Ādamsu, būtībā par to, cik skaistums var būt postošs, (divas iepriekšminētās filmas arī ir ok, lai būtu vērts noskatīties).