Vakar pusnaktī ar divām Ilzēm, Kasparu un Ann-Helena (pustraki-mīlīgu vācieti-zviedrieti) bijām pie Bolderājas naksnīgās jūras.
Bija tik silti un bezvējaini, ka nespēju beigt brīnīties. Šķiet notusējām tur kādas divas stundas, pasēdējām uz segām, ar Ilzi (viņa spēlē vijoli) atklājot daudzus savstarpēji zināmos, un visi devāmies kādu kilometru garā pastaigā gar tumšo piekrasti uz bākas pusi, kur mols. Skaisti, un tas maigais jūras gaiss, likās, ka viņš tāds nemēdz būt.

Tad pēc ilgiem laikiem arī spēlēju Ģertrūdē, Krists jau sāka interesēties, kur pazudusi.: )

Un pa dienu Baltijas Pērle, un pirmā filma ar Odriju Hepbernu manā kontā -
"Kā nozagt miljonu" - šķiet, ka šī filma no BP man pagaidām patikusi visvairāk (redzēju vēl
"Gepardu", kas ir vizuāli un stilistiski skaista ar tā laika tērpiem, interjēriem un aristokrātisko toni, lai gan ārkārtīgi gara, un
"Visi teic, ka es tevi mīlot", tāda sirsnīga muzikālā amerikāņu komēdija, bet vecie apakšstāsti par to, ka kāds ar kādu precas-krāpj-šķiras, nosita kkādu daļu patikas, un vēl redzēju filmu
"Deviņi", kas arī mūzikls, diezgan krāšņi (piem., http://www.youtube.com/watch?v=foqgaD6-ERI&feature=related), iedvesmas mūzu ideja arī šķita interesanta, bet atkal jau izdaudzinātie krāpšanas stāsti, bet nu endings vizmaz..).

Jāieskatās kārtējo reiz, ko internests saka par vakancēm un tad jau Kongresu nams un mēģinājums Kexiem, mēģinājums Sus Dungo.