Absolūti vienpatnīgs noskaņojums.
Cilvēki nogurdina. Nav ne spēka, ne noskaņojuma dot citiem, kaut ko baigi domāt.
Excitments par dzīvi ir izgaisis. Ir vasara, bet jūtos kā ziemas miegā, lai gan vajadzētu dzīties pakaļ siltajām vasaras pēdējām dienām.
Nezinu, kas tas ir.., varbūt dzelzs trūkums.

Sus Dungo miniatūres pēdējais koncerts jau rīt, iekš Dad kafē jubildejas.
Virtuvē vārās spinātu zupa.
Un šovakar tiekamies ar pāris igauņu radiem, kas atbraukuši uz Rīgu.
Gribas tā mierīgi un noskatīties kādu vieglu franču filmu.