nedaudz netieku ar sevi galā
Esmu pabeigusi bakalaura studijas un, tā rupji sakot, nedaru neko.
Un nav nekāda attaisnojuma neko nedarīt, un vispār žēl, ka sajūta, ka tādam jābūt.
te viens, te otrs.. aizslīd visādas iespējas, piedzīvojumi, pieredzes un tad no tā visa jāsecina, ka māku tikai sēņoties.
Brīvprātīgais darbs, Francija Z, jūlijs-augusts, gandrīz visa vasara, bet valoda, pieredze.. nobijos, nosēņojos. nav gana labs?
Igauņu-latvišu bērnu dziesmu svētku vadīšana igauniski, te bija piedāvājums, ne vēsts, ne ziņas..
Šovakar zvana Andris - negribi braukt uz vienu, divām nedēļām uz Vīni.
- Man rīt ir izlaidums.
- Nekas, nobasto izlaidumu.
- Nevaru.
(pa starpu mamma) - uz Vīni? Brauc!
Esmu izstaigājusi gandrīz visus tos milzeņu, lai atrastu izlaiduma kleitu, ir uzaicināti cilvēki (lai gan tie ir tuvākie un saprastu), bet visas tās veltītās domas izlaidumam, dāvana, kas gandrīz "iesaiņota" pasniedzējai un paredzētais vakars ar kursabiedrenēm..
Nu ja būtu jāizbrauc kaut vai parīt..

kas tā par bremzi manī sēž? pat mamma saka - brauc!