Varbūt runas par to, ka ar nāvi viss nebeidzas, ir tikai tādēļ, ka gribas ticēt, lai pēc tam būtu kaut kas? Jo tas, redz, dod k-kā spēku (vismaz papildus) dzīvot... Jo apziņa, ka pēc nāves neseko itin nekas (un varbūt tā ir pat ticamāka versija par kaut ko pēc nāves?), rada tādu kā iekšēju tukšuma sajūtu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties:
