apjukums, apjukums, apjukums
vislabāk es māku tevi mīlēt tad, kad tu neesi blakus. izņemot agrāk un dažreiz. un gadās arī, kad esi blakus.
esmu pārāk kardināla.
kā būt kopā ar kādu, kuram vienbūšana ir mīļākā lieta?
.
un mīlēt, vai tad tas nenozīmē - tādu, kāds cilvēks ir?
kas ir sajūtu radītāji? (prieka, dusmu, mīlestības..)
.
es sevi nesaprotu nevienā jēgā. nesaprotu, nesaprotu.
es = nestabilitāte
.
un arī man reizēm šķiet, ka miegs ir labākā lieta uz pasaules, jo tas ir laiks, kad nav jādomā un savā ziņā jājūt.
un kāpēc reizēm tam visam pa vidu es mēdzu pasmaidīt? it kā viss ir teātris it kā tas viss nav pa īstam. ar smaidu kā baroties uz brāli par nepaklausību, bet nespējot noturēt nopietnību. es mēdzu smaidīt ļoti nopietnās un sāpīgās sarunās. kāpēc?