it kā vasara
Nu jau it kā ir vasaras vidus. Vēl vasaru mēdz saukt par brīvlaiku, bet es teiktu, ka man tā (laika) trūkst tik pat, cik mācību laikā.
Mammai 3dien ir dzimšanas diena, bet joprojām neesmu pieskārusies gleznai, kuru esmu apsolījusi uzzīmēt jau vairākus mēnešus atpakaļ kā dzimšanas dienas dāvanu, dziesma arī vēl gaisā karājas. Nav vispār sajūtas, ka būtu mājās bijusi, kopš atbraucu no Bulgārijas.
Mamma ar māsu ir dusmīgas uz mani, jo neesmu viņām pateikusi, ka uz Igauniju brauksim 7dien, nevis 6dien, aizmirst nav atļauts, īsāk esmu izčakarējusi mammas brīvdienas, kas ir tikai 2as dienas nedēļā, šoreiz var teikt viena.
Haoss. neko nesaprotu