Tikko draugiem.lv izlasīju
Es atnācu pateikt, ka tev viss būs labi. Nemierinu un nemāžojos - "būs labi" ir tas tukšais pūslis, ar kuru mēs jautrinām nelaimīgos. Es zinu - ap tevi ir tumsa tā savilkusies, ka neredzi izstieptu roku. Man ir ticībai līdzīga nojauta, ka viss būs labi. Pie manis to pasacīt atnāca stariņš, kas jau ir pārcirtis tavu tumsu. Ar savu ticību tev ir jāpalīdz viņam no iekšas atliekt tās šausmīgās knaibles. Stariņš nopūtas - tu vairs neticot, ka ir ticība. Stariņš sūtīja mani parādīt tev, ka ticība pastāv.
Tas tā kā būtu jāsaprot kā uzmundrinājums no augstākajiem spēkiem?