es dzīvoju sajūtās, kuru impulss jūtami nāk no sirc
ieskanējās coldplay un palika tā forši un sametās tā, ka rīt būs jauka diena, kad gribēsies smaidīt.



šodien spēlējot ģitāru, sapratu, ka trūkts tēta. un arī valmierā sēžot pie bungām, viņš vienmēr bija tik optimistisks par visām mūzikas lietām, tik ļoti gribas to atbalstu, viņa trakās un foršās, brīžiem nereālās idejas par ģimenes grupu, kas spēlētu uz ģimenes jubilejām, par mūzikas stūrīti pirts otrajā stāvā, kas vēlāk pārcēlās uz vasaras nojumi (zem kuras šodien sēdējām un "svinējām" vecmammas vārda dienu), kas joprojām nav pabeigta un drošivien nekad netiks tā kā tētis to bija iecerējis, jo viņš bija tas, kurš darīja, domāja, cēla, bīdīja, reizēm pārāk iegrimis celšanas darbos. lai visas viņa idejas realizētu, nepietiktu drošivien visu valmieras, varbūt pat rīgas iedzīvotāju un to viņš centās pats.

mani reizēm kaitināja, bet viņš ir vislabākais Tētis ar siltāko smaidu un arī Mamma man ir forša.
vērtējums nāk pēc zaudējuma
ir pusnakts