Hmmmm...
Lēnām pārceļu savas pārdomas no anonimitātes uz redzamāku sfēru...saduros ar reakcijām...dažādām...glaimi....priecīgas satikšananās...atklāsmes...skaudība.....žults....aprunāšana...

nav viegli. taču pareizi. tā es domāju. jo nomirt un būt anonīms cilvēks vienmēr var pagūt. daudz svarīgāk ir būt drosmīgāk un skatīties pašam sev acīs. tā, lai nav kauns.

mācos!!! :)