riits
laikam jūtos jau pietiekoši stabili, jo sliktās atmiņas atkal sāk uznirt cita pēc citas.

izdziivošanas instinkts ir patiešām spēcīgs - ja cilvēkam ir pārāk stresaina un nedroša vide, viņa atmiņa vairākas lietas it kā norij nesagremojot. bet tas ir tikai uz laiku. tikko kā cilvēks ir iekārtojies - emocionāli, fiziski, visādīgi - murgs uznirst visā savā krāšņumā. murgam vajag, lai to sagremo. un tikai tad tas sašķīdīs putkļos. ne ātrāk.

es saprotu, ka tā ir dabiskā lietu kārtība, vienalga laiku pa laikam nosvīstu aukstiem sviedriem.