Pretīgā ceturtdiena ir galā.
atceros šo dienu gan pirms gada, gan pirms diviem. Pirms diviem gadiem mēs mūzikā dzērām Jūlijas uzdavināto.. kaut ko. Bet pagajušo gad braucām uz Ozolniekiem un ēdām kūku ^^

notika tieši tas, no kā man visvairāk bija bail. laiks pretīgs, bet nepietiekoši.
skrēju. 2 km. 10!!! dabuju 10! ^^

Patiesībā labi vien ir, ka bija jāskrien - nu beidzot tas murgs ir galā, un tagad sports notiks zālē - nekādas vairs skriešanas.
Kakls aizdomīgi sūrst. ja es atkal saaukstēšos tas būs vienkārši briesmīgi.
Fizikas skolotājs pagajušajās stundā atdzinās, ka es viņam patīku, bet šajā stundā viņš teica, ka man trīcot rokas un viņš par mani uztraucas xD



rīt es čučēšu ilgi, ilgi.