neteiksim, ka viņa nekam neder - tomēr - kaut ko no viņas murgiem es atceros.
vienīgā problēma - viņa ļoti jauc profesiju kopā ar savu dzīvi, tad viņa aizrunājas ko tādu, ko viņa kā cilvēks grib teikt. bet reāli vēstures skolotājam ir jābūt tīri vēsturiskam viedoklim. viņai ir jāmāca vēsture [to mēs no viņas gaidām], bet reāli viņa mums apstāsta apkārt notikumus.
piemēram, vakardien, kad vēlējos ko zināt par 3. atmodas laikiem - es šo to jaunu uzzināju, bet jutos neapmierināta tikai tādēļ, ka viņa to visu stāstīja no sava redzesloka, nevis kā vēstures skolotājs.
ja viņa ir izvēlējusies sev tādu profesiju [piespiedu vai brīvprātīgi] viņai IR jādara tas tā, kā skolēni to gaida. un tas ir tas lielākais mīnuss, ko kohā saskatu: viņa vēsturi mums māca kā cilvēks, kurš zin vēsturi, nevis kā vēstures skolotāja.

nu varbūt iebrauci manā domā. :D