šodien Jānis prasīja kaut ko par rītdienu, es tā pie sevis nodomāju, ka varētu rīt pēc skolas pie viņai aizbraukt, bet uzreiz sabēdājos, ka abi būsim noguruši un būs maz laiks, jo jābrauc mājās un jāmācās..
Bet tad es pēkšņi atcerējos, ka ir taču vasara!
Šodien nokārtoju ģeogrāfiju un tagad jūtos tik dzīva! Nevaru sarast ar to, ka man nekad vairs nebūs jānosaka ģeogrāfiskās koordinātas un jāmēģina atcerēties kur kāds jūras šaurums un kurā vietā Dienvidamerikā bija dzelzsrūdas atradnes.

Es jūtos tik dzīva