Šodien skolā bija īsā diena.
bijus sau;loties, bet pēc tam mājās. fiksi, fiksi, pa 20 min iegaaju dušā, iztaisnoju matus, sakrāsojos un saģērbos.
ap kādiem sešiem vakarā, kad saule vairs nekarsē tik ļot, cik pusdienlaikā, mēs ar Jāni sēdējām uz terasītes viņa mājas pagalmā, sauļojāmies, dzērām persiku saldējuma kokteili(kuru viņš pats mums bija uztaisījis, kamēr sēdēju pie galda un vēroju viņu), vērojām cilvēkus un garām braucošas mašīnas.
Es sajutos kā vecā amerikāņu filmā, kur galvenie varoņi dzīvo idilliskā piepilsētas rajonā, kur mājas viena no otras atšķiras tikai ar adresi un lielākais notikums ir jaunākās baumas par kaimiņiem. Man patika.
man nevajag ne vasaru, ne siltumu, es vienkārši negribu novecot.