vecie ieraksti ir tik bēdīgi, bet man ir prieks par to.
vismaz ir ko palasīt un prieks arii par to, ka man ir kkādas atmiņas. dažreiz pierakstu tikai slikto, taču pati zinu, ka parelēli tam iet arī labais.
un ir tik interesanti lasīt, zinot, kas notiks tālāk. citreiz gribas atgiezties pagātnē un pateikt sev kko. [visdrīzāk - iesist ;D]

kā gribās patīt laiku atpakaļ. iet bērnudārzā. visi tur tādi mazi muļķi. es pat nezinu kā es iegrozītu savu dzīvi. iespējams, ka nesatiktu tad tos cilvēkus, kas man tagad apkārt.

bet kad gāju bērnudārzā, es jau tad biju ar daudz ko neapmierināta. tas laikam ir raksturīgi cilvēkam. visu laiku pukstēt.

[tagad it reklāma. drīz atkal rādīs x cilvēkus :D ^^

ne pa tēmu :D]

ejot blakus maamai, es jutos kā ejot blakus mentam ar aizpīpētu cigareti. :D viņa teica, ka jūt alkohola smaku :DDDD

NĒ! :D koncers bija labs ^^
iet mājās pēc viena aliņa ir daudz ātāk, nekā iet tā pat :p

par Auci dikti žēl :/ ĻOTI, bet..
priekšā gara, gara vasara un es vēl paspēšu pavadīt laiku kopā ar tiem visiem cilvēkiem, kuriem ikdienā nav tam tik daudz laika.
Bet tikai tad, ja viņi gribēs mani vēl redzēt.

ja ne - izdomāšu kko citu ^^


gribu uz ārzemēm.