Satiku Lauru skolas gaitenī. ķipa - wow, katru dienu viņu redzu - bet nē. parasti iņa ir ar baru citu cilvēku un es tā pat. aprunājāmies bišķīt un man peekšņi iešāvās prātā visas tās muļķības, ko mees ar viņu darījām 6 klasee. pasmējāmies.
gaajaam pie viņas un vnk ākstījāmies, tas tolaik likās tik nopietni un bezgala svarīgi.
runājot ar viņu acīs saskrēja asras, un tad noskanēja zvans.

te nu es esmu. ar savām stulbajām atmiņām, vecajām dziesmām, vēlēšanām, kas nekad nepiepildās un arī nepiepildīsies un ar sešiniekiem fizikā.


"So I came down to wish you and unhappy birthday.

Someone call the ambulance..There's gonna be an accident. "