Piektdien, kad gāju ārā ar bērniem, Andželika bija sadevusies rokās ar Lenardu un teica :"Mēs vienmēr būsim draugi."
Es iedomājos par to cik gan bērni ir naivi.
Es atceros, kad draudzējos vēl ar Šarloti mēs gandrīz katru dienu pavadījām kopā un bijām tik labas draydzenes. Tad mēs viena otru uzaicinājām uz katru savu mūža dzimšanas dienu. Tagad es uzzinu par to, kā viņai iet, tikai no draugiem.lv.
Nekad tu nevari zināt kā tava dzīve sagrozīsies. Atceros kā 9. klasē Evita ar Zandu izdomāja ka uz izlaidumu nopirks vienādas korsetes vai kaut ko tādā garā un izskatīsies vienādi, bet sanāca tā, ka Zanda beidza 9. klasi pavisam citā skolā un pavisam citā pilsētā, bet Evita vēl pirms izlaiduma aizlidoja uz Milānu un viņai izlaidums kā tāds nemaz nebija.
Tagad sēžu klausos Rihannas remixu un domāju kas vēl ar mani varētu notikt. Bet zini? Es nemaz nebaidos, jo zinu, ka KAUT KAS noteikti notiks. Un es tam tikšu pāri.