kultūra kā dialogs; mazi bērni jāved uz teātri, kīnoteātri, operu, kultūras namu, lai viņi redz atšķirību starp dāmu un parastu sievieti uz ielas; katram mazam puisiitim jābūt mazam uzvalciņam; a ja nu man nebūs bērni?; alternatīvie; cacas; kāpēc ejot gar veco skolu paliek skumīgi?; jaunajā skolā nevar neko nokopēt, jāiet uz grāmatnīcu; pirms 10 gadiem man bija seši, a citu nemaz nebija; rīt atkal jāiet uz aptieku; rīt jau piektdiena; jau piektdiena!; bet liekas, ka tikai vakar bija pagājusī piektdiena; nu gan laiks skrien; ko es darīšu pavasarī; ko vasarā; es nemaz negribu strādāt un būt pieaugusi; rekur jaunā māmiņa no bijušās skolas; ar cigareti rokā - viņai ir 17; ziemas miers; atkal domas par vasaru; kādu tur vasara, jau cetrutdiena!; a ko es gaidīšu nākamnedēļ?; gribas sestdienu...


Manas domas nākot no skolas mājās. Man smadzeņu vietā ir putra.

Kaimiņiene parsiija, lai es pārrakstu viņai dziesmu no vienas kasetes uz otru.
Kādas tur kasetes!? Man jau kopš ceturtās klases mājās ir kompis un internets. Kasetes klausījās mana mādsa tad, kad es gāju bērnu dārzā. Tad man elektroierīcēm skarties klāt neļāva.

Pirms kāda laika, nu jau diezgan pasen, viņa man jautāja vai es neskatos Karmelitu. :D
retorisks jautājums! KURŠ GAN NESKATĀS?! :D


a kāda tur atarpība, pats svarīgākais, ka ceturtdiena ir galā. :)