|
Februāris 2., 2011
11:02 Pēdējos 5 mēnešus, kopš te strādāju, ikdienas darbs paiet zem "klientu apkalpošanas vērtēšanas" zīmes. Es jau iepriekš esmu bijusi piekasīga, taču nu tas ir kļuvis jau slimīgi (man vismaz tā liekas). Es sāku piesieties, ka Rimi kasieres sveicinās nevis ar mani, bet ar desu, ka ieejot veikalā mani noignorē. Daudzi tam nepievērš uzmanību, bet ziniet, veikalos (vēl bez kases) tie daudzie cilvēki tur ir, lai klientus apkalpotu. Lai palīdzētu izvēlēties ne tikai izmēru, bet arī krāsu, modeli un ko tik vēl ne. Vai jums arī ir vienalga, kā pret jums izturas veikalos, aptiekās, bankās, uzpildes stacijās?
|
Comments:
From: | diana |
Date: | 2. Februāris 2011 - 11:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Oi, nē, man galīgi nav vienalga. Pietiek vienreiz nelaipni izturēties, lai es ietu ar līkumu uz mūžu. Un nevis tāpēc, ka esmu baigā princese, bet tāpēc, ka man vienmēr ir bail kādu apgrūtināt ar savu klātbūtni.
tas priecē, tātad šķēpus ne velti laužu :)
Nav vienalga. Saprotu, ka viņiem ir fiziski un emocionāli grūtāks darbs nekā man, tāpēc cenšos būt tā, kas pirmā pasaka "labdien" un "paldies", jo īpaši drogās, kur pie laba garastāvokļa cenšos arī pārdevēju sasmīdināt. Manā tuvākajā staķikā cilvēki parasti ir jauki un atraktīvi, tā ka parunāties ir īzī-pīzī.
Tāpēc ka Staķika cilvēki ir caur mūsu rokām izgājuši :)
Pilnīgi noteikti nav. Tiesa, es esmu par bailīgu, lai kādu audzinātu, un ļoti priecājos, ka ir kāds, kas to dara profesionāli.
Man ari rup un vienmer ir rupejis, jo IeM laikos pati biju "letes otra pusee". Jaa, ne vienmer viegl, bet tas bija mans darbs, par kuru sanemu algu, un nevienam klientam no manas ignosanas nav jacies.
Pa Turcijas laiku esmu pavisam izlepusi pec laba servisa un smaidigas apkalposanas, Rigaa iebraucot nereti pirmas dienas bija kulturshoks par attieksmi.
Gribētos, lai arī Rīgā ir labs serviss.
Uj šis man ir reāli mīļš temats, kopš pati biju izgājusi cauri Brīnumpircējiem un Kontrolklientiem, kuriem daudz kas manī patika un nepatika. Un pati es klientu apkalpošanu uztveru kā zinātni, mākslu un kultūru un baudu, kad reiz mani apkalpo pienācīgi. Pat ja man neko no veikala nevaja, man liekas necienīgi, ja man ienākot pārdevējs risina privātas sarunas pa telefonu un nereaģē, ja es paskatos zīmīgi, jo man tomēr kk-ievajagas. Bet LV ir tīri forši caurmērā. Bet tad mana dzīve iegriezās Beļģijā un te tādiem kā jums ir darba pilnas rokas, tikai es neesmu vairs pārliecināta, ka te vispār kāda uzņēmuma vadību satrauc tāda lieta, kā lieliska klientu apkalpošana. Varbūt kaut kur flāmu daļā...
zini, viens kas man ir ienācis prātā, ka lai arī te pastāv konkurence, tomēr katrs no viņiem apzinās, ka tie eirobirokrāti, diplomāti un starp.organizāciju eiropas biroju strādnieki - viņiem tik un tā to visu vajag, so - why try harder? un izsenis Brisele ir bijusi tirdzniecības ceļu viduspunkts , moš tiešām pieraduši un izlepuši. Jo Beļģijai reāli pat nauda nav jānopelna, tā saņem milzu džunguru par to, ka te ir institūcijas, vienlaikus no tā iegūst, jo par to naudu tiek uzlabota infrastruktūra, bet tiešām ir sajūta, ka viņi ir pieraduši pirkstiņu īpaši nepakustināt... varbūt kādam ir kāds labāks skaidrojums, bet tas līdz šim ir manējais. nu tas nav 100% gadījumos visur, bet lielākajā daļā gadījumu gan.. situācija drusku mainās veičos ja aizbrauc uz Antverpeni, Brigi un .. nu flāmu daļu. Tāpat man pašai ir vienmēr pozitīva pieredze ar flāmiem, kas labprāt runā angliski un vienmēr negatīva ar voloņiem(franciski runājošiem), kas neiespringst uz angleni. Un reiz mēs ar flāmu, teļļuka meistaru par šo klaču uzsitām, viņš pats atzina, ka esot vienkārši tie frankofoņi tādi - slinki un viss. Gribas vispār šo dziļāk papētīt. Jo tas aŗī nav tikai pret iebraucējiem, tas ir pret vietējiem aŗī.. es jau te nozīmējos vakar vienā vietā, bet tev arī ielikšu :) - http://www.youtube.com/watch?v=mxXlDyTD7wo stc tikko atcerējos tavu nepatiku pret frančiem :D!
Šitas bija smieklīgi :)Paldies! Jā, man patiesi viņi nepatīk...
man nav vienalga, kā pret mani izturās. es izvēlos iepirkties pie kasierēm un veikalos, kur pret mani laipni izturās. pagājušajā sestdienā man ļoti patika, ka Drogās Rīgas centrālajā stacijā man pārdevējas zeķēm noņēma diedziņus un iepakojumu (vajadzēja zeķes nomainīt) un ka Hesburgerī man uz jautājumu, kāda ir mazākā iespējamā kafija (negribēju pirkt lielo kafiju), man pārdevēja uztaisīja mazo espresso ar pienu un tik daudz cukura, kā es gribēju.
Lielajos konveijeros - kā Rimi, Maximā vai Drogās - es īpaši neiespringstu uz pārdevēju laipnību; man vairāk ir žēl to robotiņu, kam jāuzbāžas visiem pircējiem, piedāvājot skropstu tušas. Bet labu servisu gan atceros un novērtēju ar pluszīmīti, piemēram, stacijas Narvesenā ir daži forši pārdevēji, kam komunikācija ar klientu nāk no sirds. Mazizmēra vietās, kur ir jābūt aci pret aci ar pārdevēju, nelaipna attieksme nozīmē, ka vienkārši otrreiz tur neiešu. Un otrādi - piemēram, veļu tagad cenšos pirkt konkrētā veikalā, kur ir ļoti, ļoti jaukas pārdevējas, lai arī cenas augstākas kā Lindexā u.tml. |
|