Mēs ar virtuvi sīkajam par godu izremontējām. vnk dzīve spiež lielumus darīt līdz tam brīdim, jo nekad tu nevari zināt kā tad būs. Visādi gadās, un ir labi, ja vismaz dažiem notikumiem esi gatavs.
Piemēram par to gultiņu - man diezgan lielā mērā ir dziļi pajāt kāda tā gultiņa. A kopā ar sievu ta kopīgi izdomājam kam ērtāk un kā labāk. Tā nu tas ir - vīrieši ir tādi nedaudz dīvaini radījumi un viņi nevisai labi apjēdz ko kam vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par remontiem tas jau atsevišķs stāsts. Tos ieteicams vispār veikt pirms grūtniecības un noteikti ne tad, kad maziņš bebuks mājās..
Bet es vairāk par tādiem, kas vēl nedzimušu bērnu burtiski jau augstskolā piereģistrē. I tādi zināmi. OK, naudas dafiga, bet tomēr pārspīlē.. Taisīt istabas un nez ko cilvēkam, kura nav..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēkam kura nav.... kā nu to ņem.
Fiziski viņa vēl nav, bet ļoti daudz kas no viņa ir atkarīgs. Es nevaru spēlēt boulu, jo viņš ir - nevaru lietot alko, jo viņš ir.... :) tas tā - no kuras puses skatās.
Tas, ka cilvēki kaut ko mazajam gatavo nozīmē tikai to, ka viņš tiek gaidīts, nevis dzīvots ar domu, ka varbūt tomēr viņa nebūs???

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc Tu visu pārspīlē?!
viņš NAV reālajā, fiziskajā dzīvē/dzīves nišā, kur ir drēbes un mēbeles.
var gaidīt arī bez mantiskām un naudiskām pārspīlēšanām, ļaujot notikumiem risināties. kaut ko nopirkt var jebkurā brīdī, tas viss ir štrunts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav?? nu - nu. Tātad žāvājas manā vēderā poltergeists un tas pats poltergeists arī puncī man žagojas? Ja?
Gribēšu es redzēt, kā tu bērnu vedīsi mājās ietītu sedziņā un liksi gulēt uz grīdas.
Ak nē - pa to laiku nabaga vīrietis būs spiests haotiski nesāties pa veikalu, nevis varēs izbaudīt pirmās mazuļa dzīves stundas kopā ar viņu.Medicīna ir spēcīgi gājusi uz priekšu un viss vairāk vai mazāk tiek kontrolēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mal un mal vienu un to pašu.. Galējībās un parspēlējumos. Nemaz neizlasi, ko es domāju, bet tikai savu.
Labi, labi, nav jau pirmā reize..
Ja Tev liekas, ka, gaidot bērnu, galvenais ir pirkt un domāt par to, ko un kur pirkt, tad paliec ar to un domā. Man tas neliekas galvenais. Nepieciešamāko var nopirkt kaut mēnesi divus pirms, bet ne jau uz to centrēties un uztraukties, kādas krāsas pamperus tagad lietosim.. stulbums.
Tāpat kā es uzskatu, ka bērnam tā uz visiem 100% vārdiņu var iedot tad, kad viņš jau piedzimis un esi viņu ieraudzījusi "sejā" ;)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un tagad tu pasaki, kurā vietā kāds no mums kaut ko ir rakstījis par to pirkšanu tādā līmenī, ka esam ieciklējušies uz to pirkšanu??? Visu laiku runājam par to, ka nopērkam sīcim nepieciešamo tagad, kamēr to varam izdarīt, lai vēlāk nebūtu lieku uztraukumu. That's all!
Un pēc visām šīm diskusijām liekas, ka tev daudz saasinātāk uztvere nekā mums.
Un lai tu nepalaistu garām būtisko visā šajā stāstā, atkārtošu - Visu laiku runājam par to, ka nopērkam sīcim nepieciešamo tagad, kamēr to varam izdarīt, lai vēlāk nebūtu lieku uztraukumu. - nevis par to kādas krāsas pamperus un kurā bodē pirkt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, jā, runājat. Un kasaties - es tikai nesaprotu, par ko.. It kā kāds te kaut ko taisās atņemt.. :P

(Reply to this) (Parent)

A iedomājies, mūsu puikam vārds jau bija pirms viņš piedzima!!!! Šausmas, vai ne? Un pat divi, ja godīgi. Mēs pat dzimumu zinājām kopš 17 nedēļas (tas arī laikam nav labi).
Kas Tev teica,ka mums galvenais ir pirkt un ka mēs baigi koncentrējāmies uz to - kur un ko pirkt un kādā krāsā. Pati palasi par ko ir runa.
Es tikai teicu, ka mēs to nopirkām un nu ir miers - bebucis var pieteikties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet man taču galīgi vienalga, KO un KĀ jūs darāt, vai tiešām tik grūti saprast?! Es saku, ka man ir cits viedoklis.. Piem., to vārdiņu var izdomāt, bet, kad ierauga bebuku, tad var rasties citas sajūtas un domas. Tā dzīvē arī notiek.

(Reply to this) (Parent)

Nu to jau tev mēģinam pateikt, ka var gardīties tā, ka nevar nopirkt jebkurā brīdī. Labāk, ka ir mājās, nevis par tādām nevpavisam ne tik mazsvarīgām lietām pēc tam galva jālauza.
Ir vēl tāds papildus fakts - esam bez auto, kas visu to pirkšanu vēl jo vairāk apgrūtina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet man lūdzu neko nevajag mēģināt pateikt, labi? Es varbūt dzīvoju citādos apstākļos..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, varbūt. Var būt visādi.... var būt, ka patiesi nav vērts mantas pirkt iepriekš...cik nav gadījumu, ka no bebukiem atsakās un vis kaut kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nesaprotu, Tev skauž vai kā?? man nav problēmu kaut ko vajadzīgu nopirkt, jo īpaši, ja runa būtu par bērnu. kaut no Āfrikas atvestu. Piedod, ir cilvēki arī atšķirīgi.. Ja Tu tādus nesaproti, nevajag lamāt un uzskatīt par idiotiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man skauž kas? tavi uzskati?? nu kaut vai pati pin, bet nemāci/nepārmet man manu rīcību. Kā uzskatu par vajadzīgu, tā daru, tieši tāpat kā citi.
Es vēl nevienu tā kā neesmu nosaukusi par idiotiem, bet nu zināmi kandidāti šim apzīmējumam dzīvē satikti ir.
Pa cik pati saki, ka ir cilvēki atšķirīgi, tad ko tu ņemies ar to ka, bērna nav, viņš nav fizisks, bla bla bla... tas ir tavs viedoklis, un lai tā arī paliek.
Nemēģini man ieborēt, ka mans bērns nav bērns

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Parādi kaut vienu teikumu, kur es TEV kaut ko pārmetu?
Ja kas, ja neesi pamanījusi, par TAVU bērnu es vispār nerunāju. Ne par vienu konkrēti.
Ja aizmirsi, mēs vispār runājām par to, kā vēl nedzimušam cilvēciņam tiek pirkts un pirkts, remontēts un būvēts. Cik bieži tas ir pārspīlēti.
Es dzīvē esmu sastapusies ar visādām galējībām - kad par gaidāmo nevienam vispār nesaka līdz pēdējam, līdz kādam 6.mēnesim, kad nedzimušam bērnam vesela māja uzcelta. da nu.. Jebkura galējība ir galīgi garām..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, ir garām - bet viss sākās ar to, ka mēs mūsu mazajam nopirkām ratus, gultu un pārtinamo virsmu. Tas tika pateikts par nelabu esam. Un tad aizgāja - vai bērnam ir kas jāpērk vai nē.
Runa nav par galejībām, runa ir manā žurnālā par manu pirkumu. Viss. Es nevienā brīdī neminēju, ka cilvēki tā darot - es runāju par sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini, ar Tevi nav iespējams runāt, ja ir citāds viedoklis. Jo Tu visu uztver personiski un brūc virsū.
Man taču galīgi vienalga, KO un KĀ jūs esat nopirkuši, ne es to zinu, ne man vajag zināt. Galvenais, ka pašiem labi!
Es zinu, ka ir cilvēki, kas iepriekš cenšas gandrīz neko nepirkt. Noskata un pērk, kad jau burtiski pēdējais brīdis pērk. Ko, Tu domā, es to izfantazēju? Man vainīgai par to jājūtas? Ir vienkārši tādi cilvēki un es tur nekā nosodoša neredzu. Drīzāk besī tie, kas 5 gadus iepriekš auklītes sarunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kurš tagad jau kuro reizi pārspīlē???

(Reply to this) (Parent)

:D
A kas ir "pēdējais brīdis"?
Ja ņem vārā to, ka mazais var pieteikties jebkurā brīdī no 35 nedēļas, a man ir 34? A?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet tad burvīgi! Ko Tu vēl ņemies.. :/ Laiku un enerģiju te tērē ar mani, tādu stulbu un aprobežotu. Ir labi, ka viss ir kārtībā, ka viss ir nopirkts, ka ir remonts, ka ir miers sirdī un nu var gaidīt.
Jā, ja par to pēdējo brīdi.. Es zinu, ka ir vīrieši, kas ir pirkuši noskatīto gultiņu, piem., kad sieva vēl ir slimnīcā. Jā, šausmas. Bet ir arī tādi cilvēki. Varbūt pārāk traki un māņticīgi, bet ir arī tādi..

(Reply to this) (Parent)

Nu ja!

(Reply to this) (Parent)