|
Janvāris 3., 2006
Comments:
Bet man lūdzu neko nevajag mēģināt pateikt, labi? Es varbūt dzīvoju citādos apstākļos..
jā, varbūt. Var būt visādi.... var būt, ka patiesi nav vērts mantas pirkt iepriekš...cik nav gadījumu, ka no bebukiem atsakās un vis kaut kas cits.
es nesaprotu, Tev skauž vai kā?? man nav problēmu kaut ko vajadzīgu nopirkt, jo īpaši, ja runa būtu par bērnu. kaut no Āfrikas atvestu. Piedod, ir cilvēki arī atšķirīgi.. Ja Tu tādus nesaproti, nevajag lamāt un uzskatīt par idiotiem.
man skauž kas? tavi uzskati?? nu kaut vai pati pin, bet nemāci/nepārmet man manu rīcību. Kā uzskatu par vajadzīgu, tā daru, tieši tāpat kā citi. Es vēl nevienu tā kā neesmu nosaukusi par idiotiem, bet nu zināmi kandidāti šim apzīmējumam dzīvē satikti ir. Pa cik pati saki, ka ir cilvēki atšķirīgi, tad ko tu ņemies ar to ka, bērna nav, viņš nav fizisks, bla bla bla... tas ir tavs viedoklis, un lai tā arī paliek. Nemēģini man ieborēt, ka mans bērns nav bērns
Parādi kaut vienu teikumu, kur es TEV kaut ko pārmetu? Ja kas, ja neesi pamanījusi, par TAVU bērnu es vispār nerunāju. Ne par vienu konkrēti. Ja aizmirsi, mēs vispār runājām par to, kā vēl nedzimušam cilvēciņam tiek pirkts un pirkts, remontēts un būvēts. Cik bieži tas ir pārspīlēti. Es dzīvē esmu sastapusies ar visādām galējībām - kad par gaidāmo nevienam vispār nesaka līdz pēdējam, līdz kādam 6.mēnesim, kad nedzimušam bērnam vesela māja uzcelta. da nu.. Jebkura galējība ir galīgi garām..
jā, ir garām - bet viss sākās ar to, ka mēs mūsu mazajam nopirkām ratus, gultu un pārtinamo virsmu. Tas tika pateikts par nelabu esam. Un tad aizgāja - vai bērnam ir kas jāpērk vai nē. Runa nav par galejībām, runa ir manā žurnālā par manu pirkumu. Viss. Es nevienā brīdī neminēju, ka cilvēki tā darot - es runāju par sevi.
Zini, ar Tevi nav iespējams runāt, ja ir citāds viedoklis. Jo Tu visu uztver personiski un brūc virsū. Man taču galīgi vienalga, KO un KĀ jūs esat nopirkuši, ne es to zinu, ne man vajag zināt. Galvenais, ka pašiem labi! Es zinu, ka ir cilvēki, kas iepriekš cenšas gandrīz neko nepirkt. Noskata un pērk, kad jau burtiski pēdējais brīdis pērk. Ko, Tu domā, es to izfantazēju? Man vainīgai par to jājūtas? Ir vienkārši tādi cilvēki un es tur nekā nosodoša neredzu. Drīzāk besī tie, kas 5 gadus iepriekš auklītes sarunā.
Un kurš tagad jau kuro reizi pārspīlē???
:D A kas ir "pēdējais brīdis"? Ja ņem vārā to, ka mazais var pieteikties jebkurā brīdī no 35 nedēļas, a man ir 34? A?
Nu bet tad burvīgi! Ko Tu vēl ņemies.. :/ Laiku un enerģiju te tērē ar mani, tādu stulbu un aprobežotu. Ir labi, ka viss ir kārtībā, ka viss ir nopirkts, ka ir remonts, ka ir miers sirdī un nu var gaidīt. Jā, ja par to pēdējo brīdi.. Es zinu, ka ir vīrieši, kas ir pirkuši noskatīto gultiņu, piem., kad sieva vēl ir slimnīcā. Jā, šausmas. Bet ir arī tādi cilvēki. Varbūt pārāk traki un māņticīgi, bet ir arī tādi.. |
|