On happiness
Vakar ap diviem nolēmu saņemties atkal palauzīt galvu ap vienu galda spēles koncepciju, un pēkšņi beidzot sapratu, no kurienes sākt prototipa aprēķinus, lai veidotu balansētus aizmetņus spēlei. Rezultātā 16 stundas no vietas, gandrīz vispār neizkustoties, nosēdēju pie datora exceļa tabulām. Sešos no rīta negribīgi iemigu, un šodien piemodies izjutu kaut ko interesantu:
nevis vainas apziņu par to, ka neesmu bijis muzeju naktī, bet gan pavadījis visu savu laiku piekalts datoram (neēdot), bet gan spēju prieku par to, ka ir kaut kas tāds, ar ko spēju tik ļoti aizrauties, lai veltītu tam tik intensīvi daudz laika no vietas.

Nav svarīgi, vai no tā vispār kaut kas sanāks, jo es pilnībā izbaudīju procesu. Un tā ir laime darīt to, kas tev patīk.