Just like Ender... kinda
Sestdien slikto noskaņojumu, izmantojot kā ieganstu tam, ka vajag sevi iepriecināt ar jaunu galda spēli, iegādājos iepriekš Ludo džekiņa ieteikto "Space Alert" spēli (protams, pirms biju rūpīgi noskaidrojis, ka spēle ir pagājušā gada dažu gada spēles nomināciju īpašniece un gada inovatīvākās spēles titula turētāja).

Lai arī plauktos bija vēl diezgan daudz intriģējoši produkti (piemēram, Puerto Rico, kas bija daudzus gadus Boardgamegeek topa pirmajā vietā, pirms ieradās "Agricola", vai arī augstu topā esošais "Through the Ages", kas esot interesants veids, kā spēlēt "Civilizāciju" uz galda), izvēlējos tieši "Space Alert", jo tas bija kaut kas kooperatīvs un spieda uz spēlētāju komunicēšanu savā starpā. Savādāk visādas "Dominion", "Agricola" utt., ir spēles, kuras var mierīgi pavadīt, nepārmijot ne vārda.

"Space Alert" turpretī ir pilnīgi savādāka. Tā ir spēle, kurā komunikācija ir pats galvenais. Spēles ideja ir šāda: 3-5 spēlētāji ir kosmokuģa komanda, kuriem jāpieskata kuģi, kamēr tas automātiski ielecis hipertelpā, savāc datus kosmosā un atgriežas atpakaļ. Šis posms ilgst tikai 10 minūtes, taču norit reālajā laikā! Proti, spēlei sakoties tiek uzlikts mūzikas disks, kurš ik pa noteiktam laikam atskaņo datora ziņojumus par ārējiem un iekšējiem uzbrukumiem kosmoskuģim un citām problēmām, un komandai to visu ir jāuztver, jāvienojas, kur katrs viņa tēls ies un ko darīs. Nekādu rezultātu šo 10 min laikā mēs vēl neuzzinām, tas tiek pavadīts tikai histēriski, mēģinot sakoordinēt darbības.

Pēc tam, kad 10 minūtes paiet, tiek atjaunota spēles sākumpozīcija un pa gājieniem tiek izspēlēts un noskaidrots, "kas tad patiesībā notika". Vai komandas biedrs, vispār izšāva no centrālā lāzera, vai arī tikai izmisīgi spaidīja pogu pa tukšo, jo cits biedrs tikmēr bija nosūcis visu reaktora enerģiju, lai iestiprinātu vairogus. Vai izdevās notriekt virsū lidojošo komētu, vai arī tā ietriecās kuģī un iznīcināja pusi no tā, jo neviens no komandas biedriem nebija vīžojis paskatīties, ka tā ir imūna pret lāzeršāvieniem un bija jānotriec ar raķetēm.

Vārdu sakot, spēle mani diezgan sajūsmināja ar inovatīvu spēles stilu, labi realizētu atmosfēru (viss spēles mācību process ir pasniegts 7 mācību misijās, kurās lektors pamazām iepazīstina ar visu uz kuģa esošo un tikai pamazām tiek likti klāt jauni spēles elementi) un tajā ir aktīvi jākomunicē un ir izaicinājums saprast, kā labāk to spēlēt (priekšpēdējā mačā diezgan izgāzamies, tāpēc nolēmām, ka vajag izspēlēt vēl pēdejo, lai beigtu uz priecīgas nots. Uzmetos par kapteini, diezgan perfekti saplānojām visas darbības, lai fiksi sašautu visus draudus, un tad skatoties video ierakstu (spēles patieso notikumu izspēli), atklājām, ka naidnieks, kuru tik veikli domājām, ka sašāvām, bija netargetojams, līdz tas ir gana tuvu, kā rezultātā, tas mūs vairākas reizes paralizēja, DJ nokavēja ieslēgt ikgājiena centrālā datora diagnostiku, kas mūs aizkavēja vēl par gājienu, un tā rezultātā no Kikja aizlaidās lokālais iebrucējs uz kuģa, un pēc tam komēta norāva pusi no kuģa kreisās puses. Tā bija visepiskākā izgāšanās visā vakarā un ar to arī priecīgi beidzām.