Tas vai filma deklarējas kā skumīga vai priecīga, traki atkarīgs no skatītāja attieksmes tb ilgtermiņas vai īstermiņa domāšanas.

Filma uzskatāma par pastirpināti bēdīgu, jo bez tā, ka stāsta beigas ir bēdīgas, visu pārējo filmu Tev ir dota iespēja pavadīt fatālisiskas nolemtības sājajās skavās, nespējot izjust priecīgos momentus patiesi priecīgus, jo TU jau zini, kā TAS viss BEIGSIES.

Tai pat laikā, Tu vari vērtēt filmu kā pozitīvu, pieņemot, ka nav vērts satraukties par to, kas būs vēlāk, arī tad, ja beigas ir zināmas, nepiecieciešams izbaudīt mirkli. Galu galā varoņi tajā brīdī vēl nezina, ka *pirms* aptuveni pusotras stundas, viņi izšķīrās un varbūt, ka beigas, ko mēs redzējām kā beigas, nemz tā īsti nav beigas.

Lai nu kā vienīgā patiesi bēdīgā filma - filma kas izraisa man bēdas - ir "My neighbor Totoro".