Edz, kā mainās spēja izbaudīt filmas. Tas, protams, loģiski, bet tomēr interesanti. Proti, sen, kad biju diezgan pasīks (tobiš, pajauns) redzēju Tatī "Ilo kunga brīvdiena". Likās tā nekas, bet nepārāk kruta.

Vakar noskatījos atkal Baltijas Pērlē šo filmu un neprātīgi pavilkos. Ne jau joki smieklīgāki palikuši, bet kaut kāds tāds savādāks perceptions uz to visu. Tāds sava veida kopskats.
Vārdu sakot, ļoti jauki.