Kad Vatsons norādīja uz Šerloka Holmsa nezināšanu kādā astronomijas jautājumā, pastāstot par kādu nesenu un nozīmīgu atklājumu, Holms atbildēja:
"Hm, ļoti interesants fakts, Vatson, es to pacentīšos uzreiz aizmirst."
Vastons izbrīnījies.
"Redziet, Vatson, es cenšos aizmirst visu, kam nav tiešs sakars ar to, ar ko es nodarbojos, lai man galvā būtu vairāk vietas svarīgajam,"
(aptuvens atstāstījums pēc atmiņas)

Anyway, aizdomājos par to, cik gan daudz nesvarīgas un būtībā crapīgas informācijas daudzumi mājo manā galvā. Tā vietā, lai nodarbotos ar savu specialitāti valodniecību, proti, atcerētos īpašības vārdu locīšanas tabulu, artikulus un daudzskaitļus vācu valodā, daudz, daudz vārdu angļu valodā, un literāro izteiksmes līdzekļu tipus un definīcijas, es atceros daudz nevajadzīgas informācijas par dažādām datorspēlēm.
Es vēl joprojām, atceros otrā Warcrafta un Duke Nukem kodus (unite the clans, glittering prizes, it is a good day to die, dnkroz, dnstuff, nemaz nerunājos par Doom kodu klasiku, kurus bieži vien izmanto daudzās citās spēlēs (piemēram, Gotikā 3 ir IDDKFA)), kā arī daudz visādus ne īpaši svarīgus faktus par dažādām spēlēm, un kaut kādus gadu skaitļus, kad tās ir parādījušās (ne vienmēr gan precīzi visām).

Stulbi nedaudz, ne?

Vai arī tomēr nē?

Lai arī šī informācija nav nekas tāds tieši noderīgs, ir izdevies tīri veiksmīgi to piesaistīt pārējai realitātei un utilizēt tajā, sarakstot daudzus referātus dažādās valodniecības nozarēs par datorspēlēm un to saistību ar attiecīgo valodniecības aspektu, un galu galā bakalaura darbu (droši vien maģistra arī). Un uzrakstīt izdodas ātri un viegli, kā pa sviestu. Grūti meklēt atsauces, ja viss jau ir galvā. Handy that.

Bet vai tam ir kāda jēga? Droši vien, ka nē, bet tas jau nekas.