Ļoti dīvaini, bet laikam jāpateicas Seilai par to, ka pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, esmu nolēmis kaut ko ierakstīt.

Parasti jau esmu diezgan vienaldzīgs pret provokācijām, bet šoreiz šī mani nokaitināja. Ieraugot Seilas blogā šādas dzīves atziņas par vīriešiem (kas, ķipa, ir mans dzimums, lai gan ne tas ir no svara), nolēmu izveidot pāris savējās. Nokaitināja mani, starp citu, viena konkrēta rindiņa, kura kopā ar pārējo tekstu radīja īpaši nīgras izjūtas (rindiņa būs boldēta).
Seilas atziņas:
• Zinām, ka vīrieši ir brunču mednieki, kas pastāvīgi krāpjas, melo. Kad saka, ka mīl, patiesībā tikai iekāro. Kad saka, ka noguruši un negrib seksu – tātad impotenti. Kad saka, ka mēs labi izskatāmies, tas nozīmē - viņiem ir labs garastāvoklis, ja saka sievietei, ka viņa ir slaida – tas nozīmē, ka viņiem ir īpaši labs garastāvoklis.
• Zināms, ka viņiem netīk skūties, jo tas ir sāpīgi, bet viņi tik ļoti ienīst sāpes. Ja grib gatavot vakariņas, tad vajadzētu jau iepriekš izsaukt ugunsdzēsējus. Viņi nemāk dejot, tāpēc saka, ka visas dejas ir muļķīgas un nevīrišķīgas.
• Zināms, viņi ir viltīgi pavedēji un kārdinātāji – izlasījuši pāris rakstiņus kādā vīriešu žurnālā un jau jūtas kā „supermeņi” vai „kazanovas”.
• Zināms, ka viņi bieži melo par savām uzvarām mīlas laukā: ja kāds saka, ka bijušas 10 mīļākās, visticamāk, bijusi viena vai pat neviena (arī tā gadās).
• Zināms, ka viņiem tīk „bāzt batonus ausīs”, bārstīt novalkātus komplimentus un klaigāt, ka sievietes mīl „ar ausīm”. Tas nebūt nav tā - sievietes mīl „ar acīm” un tikai!
• Zināms, cik ļoti viņi baidās kļūt par tēviem un vīriem. Baidās no nevainības, gariem nagiem, sarkanas nagu lakas, sarkanas lūpu krāsas, gudrām sievietēm, tikt atraidītiem, baidās būt neveiksmīgi gultā. Baidās no vecuma, mazbērniem, plikpaurības, sirmuma, palikt bez mašīnas un baidās palikt neēduši.
• Zināms, ka vairāk tiem patīk sēdēt zirgā nevis peldēt. Viņiem patīk suņi, cepti kartupeļi un zivis, netīk būt pirmiem, piektiem un simtiem.
• Viņi nemāk šūt, adīt, lāpīt, vārīt ēst, mīlēt, runāt, sacīt taisnību, staigāt, strādāt, piespiest, lūgt, gulēt pidžamā un ēst pie svētku galda.
• Viņiem tīk ēst pirms gulēt iešanas, domāt no rīta un gulēt dienā, tīk aizrādīt, pamācīt un parādīt, kā vajag apkampt un bučot.
• Viņiem netīk pažēlot, dziedāt, sameklēt vajadzīgas lietas, domāt par nākotni, par pagātni, par tagadni. Netīk remontēt, piekarināt gleznas, fotografēties, izskatīties muļķīgi, smieklīgi, veci!
• Ja pateiksit vīrietim: “Mīļais, mēs drīz būsim trijatā”, un nav svarīgi, vai runa ir par bērnu, vecmāmiņu, mammu vai māsu, vai pat kaķi – viņi tūlīt pat izgaisīs!
• Mēs zinām par jums visu un tomēr nevaram saprast, kāpēc ar seksu jūs nodarbojaties, nenovelkot zeķes.
• Kāpēc jums pateikt šos vārdus: “Es tevi mīlu!” ir līdzvērtīgi nāvessodam! Kāpēc jums tā patīk, ja pažēlo jūs, bet kāpēc nemākat pažēlot kādu citu? Nesaprotami – kāpēc raudāt bērēs ir apkaunojoši, bet smieties par sievas jauno frizūru – normāli? Nesaprotami, kā var visu aizmirst? Kāpēc aizmirstat sievas dzimšanas dienu, izvest suni pastaigā, nomazgāt traukus, salabot pilošo krānu, apliet kaktusu (tas jādara tikai reizi mēnesī - domājams, tas nav pārāk sarežģīti), nomazgāties, pateikt komplimentu, pat savu dzimšanas dienu un solījumu, ko devāt pirms nedēļas!
• Mēs izvairāmies – jūs melojat, mēs runājam – jūs kliedzat, mēs guļam – jūs krācat. Mēs mīlam – jūs gribat, mēs sevi nenovērtējam – jūs sevi pārvērtējat, mēs mazgājam – jūs smērējat.
Tā varētu turpināt līdz bezgalībai, taču galveno mēs esam noskaidrojuši - mēs esam dažādi. Tieši tāpēc - joprojām kopā...

Manas atziņas:

• Zinām, ka sievietes ir mantas izspiedējas, kas pastāvīgi krāpjas, melo. Kad saka, ka mīl, patiesībā tikai grib BMW. Kad saka, ka sāp galva – par nīkulīgu lai pateiktu sejā, ka nevēlas seksu. Nekad nesaka, ka mēs labi izskatāmies, un, protams, nekad neapbrīno mūsu slaidumu. Runā tikai un vienīgi par sevi.
• Zināms, ka viņām netīk epilācija, jo tas ir sāpīgi, un viņām nez kāpēc nepatīk sāpes. Sievietēm nevajag mīlestību, tās dod priekšroku friziera vai skaistumsalona apmeklējumam.
• Sievietes visas savas dzīves gudrības smeļas no tādiem avotiem kā "Kosmo", kuram katrreiz gatava recepte diemžēl kārtējo reizi pilnīgi nepareizai rīcībai.
• Sievietes nemelo par savām uzvarām mīlas laukā. Viņas melo vispār konstanti. Visu laiku. Tāpēc nav jēgas šo tēmu izdalīt atsevišķi.
• Sievietēm liekas, ka viņas ir emocionālas, empātiskas un saprot vīriešus, kuri atkal saprot tikai mašīnas akumulatoru. Kad viņas atklāj rūgto patiesību, ka tādas nav, viņas šo faktu uzreiz aizmirst. Protams, ka sievietes mīl ar acīm, kur gan pazūd nauda pilnīgi nepraktiskos māla suņos, dārgās rotaslietās un citā crap'ā.
• Sievietes nebaidās kļūt par mātēm un sievām, nebaidās no nevainības, asiem bārdas rūsgājien, tumšām sānielām, gudriem vīriešiem, tikt atraidītām, baidās būt neveiksmīgām gultā. Nebaidās no vecuma, mazbērniem, resnuma, sirmuma, palikt bez mašīnas un nebaidās palikt neēdušas. Jo sievietes nav cilvēki.
• Viņas nemāk būt atklātas, darīt sev un citiem labu, vadīt mašīnu, uzturēt dzīvniekus, lūgt, atteikt, strādāt, nedzert, domāt.
• Sievietes prot tikai darīt sev pāri, lai padarītu sevi par cietējām. Neko darīt apkārtējās vides labā pa īstam, bet tikai "upurēties", kam nav jēgas.
• Sievietes ir loses, jo iemīlas visādos kretīnos, un pēc tam brīnās, ka viņi tām dara pāri.
• Sievietes dzīvo epicentriskā subjektīvā pasaulē, kurai ir maz sakara ar realitāti. Tā ir uzbūvēta no pamatiem, kuri gūti sieviešu žurnālos un sarunās ar draudzenēm, par to kādas viņas ir pasaules glābējas, un kā turpināt cīņu ar ļaunās racionālās pasaules grūtībām un pretējo dzimumu, kurš neredz tālāk par alus bundžu.
• Mēs melojam jums - jūs melojat mums un vēl sev; mēs pelnam - jūs tērējat, mēs mīlam jūsu ķermeni - jūs to ienīstat; mēs labojam - jūs laužat; mēs mīlam jūs - jūs to nekad nepamanāt.
• Sievietes par visu pasaulē visvairāk mīl skaistas mantas un žēlot sevi.
• Par laimi tas viss, kas te rakstīts ir pilnīgi meli. Savādāk mēs nekad nebūtu laimīgi kopā, ja ticētu šādām muļķībām.