Borats
Tāda bijām ar Tiju aizgājuši uz Boratu.
Baidījos, ka nebūs pārāk interesanti, jo esmu redzējis jau desmitiem dažādus Koena gabaliņus Alī Džī šova ietvaros ar Boratu, un ka filma būs vairāk tāda kā šo gabaliņu kompilācija. Tāpēc biju skeptisks.

Patīkami vīlos.

Filma ir lieliska. Ļoti aizraujoša, ar savu sižetu, attīstās atbilstoši klasiskajiem principiem ar varoņa high un low mirkļiem un kulmināciju beigās, kā arī pat diezgan jauku morāli apakšā.
Visi gabaliņi, kuros Borats kādu intervē un piedalās kaut kādās no amīšu izvirtībām, ir organiski iekļauti filmā.

Savdabīgi, ka vairāk sanāk pasmieties tomēr tieši par "Kazahstānas" attēlojuma daļu, nevis Amerikas. Amerika patiesībā filmā netiek attēlota, tā tur vienkārši ir, nekas nav jārada, tikai jādokumentē. Vecs jeņķu psihs aizrautīgi stāsta Boratam kaut kādas savas anti-jebkas idejas, un Koenam pat nav jāpiedalās un jāprovocē. Viss notiek pats no sevis.
"Kazahstāna" turpretī ir it kā mākslīgs, ākstīgs hiberbolizēts veidojums, kurš piesaista, gan ar savu pārspīlējumu radīto smieklīgumu, gan drausmo apjausmu, ka arī tā ir pavisam konkrēta patiesība.
Daudz kas no tā, ļoti konkrēti atsauc atmiņā (cik nu mani tas skāris) Padomiju un visus tās elementus. Drausmīgi, ja tā padomā.

Tā kā es teiktu, ka, ja mēs mēģinam kaut ko rakties dziļāk, tad filma ir par kontrastiem pasaulē un par to, ka absurds stulbums ir atrodams gan pirmajās, gan trešajās pasaules valstīs.

Taču varbūt nemaz nevajag par to aizdomāties un vienkārši atzīt sev, ka filma ir aizraujošs grotesku rupjību gabals, kurš atšķirībā no ne tik veiksmīgās filmas Alī Džī in da House ir izturēts līdz galam (citējot Tiju), tāpēc arī tik ļoti sajūsmina.

Tātad visiem iesaku. Neatceros, kad es pēdējo reizi biju kinoteātrī locījies no smiekliem + neliela šoka par filmā notiekošo.