Garastāvoklis:	LOL
Mūzika:	prego karsti

LOL
Labdien.
Te jau atkal jūsu jaukais blogeris. Es.

Šodien nedaudz filozofisku domu par to, kāpēc es rakstu blogu un kāpēc jūs tur (lai padarītu uzrunu jūs mazāk cienīgu, diemžēl valodā atšķirībā no vācu valodas īsti nevar uzrunāt visus daudzskaitlī uz tu) to lasāt.

Es to rakstu, lai izlasītu komentāros, cik jauks ir viss tas, ko es rakstu un cik jauks, gudrs un asprātīgs esmu es. Vārdu sakot, es gribu, lai man ne tikai būtu jāmasturbē, bet jūs man arī sūkātu. Tā ir metafora.

Jūs atkal lasāt to, cerībā ieraudzīt savu vārdu tekstā un manu viedokli par jums. Jūs visi ļoti cerat uz to. Jā. Tā jūs gribētu gan. Lai es riktīgi analizētu pēdējos notikumus un daudz, daudz izteiktos.

Tāpēc te ir mana atslēga uz popularitāti. Daudz savu paziņu vārdi.

Aikis, Andžejs, Gintars, Hareki, Kamazs, Kaspis, Kikis, Laura, Līga, maric, Silva, Svivens, Tija, Žanete...
un vecais pimpis Inx.
(Kāpēc? Vai jūs domājat, ka es ienīstu Inxu? Da nē, man ir pofig, man vienkārši liekas, ka tas ir ļoti asprātīgi nolikt atsevišķi kādu personu bez jebkāda kaut mazākā iemesla.)

Es vispār domāju, ka es esmu makten asprātīgs.

Starp citu, zināt, kas ir IMO viens no labas humora izjūtas rādītājiem? Nu nevis vienkārši jumora izjūtas rādītājs, bet LABAS? Taimings.

intermission
(starp citu es izrādās draudzējos ar cilvēku, kurš ir anoying talking donkey (Shreck(TM)) analogs, un, bljin, vēl ir lepns ar to).


Žanete teica, ka šitais blogs ir, bļin, pozitīvs. Viņai taisnība, man ir jālabojas un jāraksta īsts blogs ar ciešanām. Tāpēc eku šeku reku, kukareku:

Es ciešu.
Es gan vēl varu pievērt acis uz to, ka Latvija ir korumpēta zeme pilna ar netolerantiem apdauzekļiem.
Es vēl varu neškrobēties par faktu, ka vidējais cilvēks ir ļoti feik un vispār pidars pēc definīcijas.
Bet es, bļin, nevaru pieciest faktu, ka man apakšlūpas iekšpusē ir uzmetusies fucking pumpa!
Tas mani ļoti sāpina.

Atā, atā.