|
|
Whatever you say - it`s alright..
Monday, September 22nd, 2003
| |
21:09
|
|
| Sunday, September 21st, 2003
| |
17:50 - ļubestība
|
Šodien mazliet pārsteigta piefiksēju, ka Viņš joprojām prot skatīties uz mani ne tikai sargājošām un mīlošām acīm - Viņš prot skatīties uz mani arī kā uz pilnīgu idioti (un labprāt to dara, cik, kad un kur vien nepieciešams). Parasti pēc viņa un maniem uzskatiem - pelnīti.
Nu tas jau ir labi. Ļoti, ļoti labi, ka vīrietis vēl bez visiem pārējiem jaukumiem, ko sniedz ar savu esamību, darbojas arī kā paškontroles mehānisms.
Bet man pēc šīs svētīgās atskārsmes sāka likties, ka es-tevi-absolūti-idealizēju-un-pielūdzu tipa mīlestība diez vai vispār eksistē. Ja vairāk kā vienu reizi izskan vārdi "tu esi opozicionārs cietpauris" vienā virzienā, "tu esi aprobežota tīne" otrā virzienā un atzīšanās, ka "vakarnakt es tevi nožņaugt gribēju" abos virzienos - tas jau vairs neskaitās.
Kaut gan - ko es te. Maz taču esmu redzējusi. Manā redzeslokā bijušās mīlestības parasti ir tikušas sadramatizētas līdz šķebīgumam. Un tā vaininieks pēcāk priecīgs un iedvesmots skribelē dzejolīšus.
Vienkāršības skaistums izmiris jau sen.
|
|
(5 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Wednesday, September 10th, 2003
| |
21:56 - still hiding things
|
Šodien, ejot uz trolejbusa pieturu, pēkšņi sapratu, cik daudz no cilvēka paliek neatklāts. Cik daudz lietu, kuras un kuru iemeslus zinu tikai es.
(Ar turpmāk tekstā lietoto "nesaprot" ir domāta neizpratne un/vai apzināšanās, ka nav īsti skaidri iemesli. Jeb vienkārši nafig?)
Piemēram, neviens jau tā īsti nesaprot, kāpēc man ir melnas drēbes. Kāpēc es vēl apmēram stundu pēc iziešanas no skolas esmu raudulīga un uztraukusies. Kāpēc uz manas sienas ar melnu marķieri ir uzrakstīts Bodlēra dzejolis. Kāpēc es, sēžot uz gultas un lasot ekonomikas mācību grāmatu, pēkšņi sāku raudāt.
Neviens tā īsti nesaprot, kāpēc es esmu kopā ar Vilku. Bet man ik pa brīdim pielec.
Left with a trace of all that was
And all that could have been
|
|
(14 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Saturday, September 6th, 2003
| |
15:12 - grēks
|
|
| Tuesday, September 2nd, 2003
| |
17:51 - visu zināšanai
|
|
| |
15:30 - nja
|
Trīs sadzīviski faktori, kas liecina par apokalipses tuvošanos.
1) beidzas sāls
2) beidzas sērkociņi
3) pazūd stacijas pulkstenis.
Un man tomēr gribētos, lai pēdējais joprojām būtu ciparots. Jā, nu protams, tā ir aprobežotība, bet - klasiskas vērtības un saredzētības spējas..
Pirmā diena skolā bija kā jau pirmā diena skolā - visi skolotāji piepildīja klases jūsmīgās cerības uz fufeļošanos un lielāko daļu stundas pavadīja, lasot drošības un "elementārās disciplīnas" noteikumus. Toties lielisks atklājums ir ekonomikas skolotājs - nudien vissakarīgākais pedagogs, ko vienpadsmit gadu laikā esmu redzējusi. Skolotājiem gan ir tendence šādas cerības laika gaitā pievilt - un ir visai ticams, ka tā varētu gadīties arī šoreiz, ņemot vērā manas par vidusmēru zemākās spējas ekonomikā.
|
|
(11 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Monday, September 1st, 2003
| |
21:37 - then again
|
Divi atskaites punkti tomēr būs.
1) Jau pa ceļam uz svinīgā pasākuma norises vietu, drillinot pleijerī Pink Floyd (nu jau šī spiedzošā aizraušanās paliek par traku, ne?), rodas grandioza doma ielavīties skolas radio telpā (ja mistiskās un noslēpumainās baumas ir patiesas un tāda tiešām eksistē) un uzlikt, protams, Another Brick In The Wall Part 2 :))
2) Svinīgajā pasākumā ar runām uzstājās 1. ģimnāzijas absolventi tieslietu ministrs un kaut kāds deputāts. Kļuvu visai paīgna, kad viņi abi savās smaidīgajās un draudzīgajās runās pamazām iesaistīja man jau līdz kaklam esošo Eiropas Savienības jautājumu. Īgnums pārvērtās niknumā, kad viens no viņiem ar politiķa plato smaidu sejā izteica aptuveni šādu domu - "Lielākajai daļai no jums jau balstiesību nemaz nav, bet nu jūs jau varētu iespaidot savus vecākus.."
|
|
(33 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| |
20:54 - we don`t need no education
|
Šī ir atbilde Madarai.
Kā man klājas? Izjūtu vēlmi rīt ierasties skolā ar kādu masu iznīcināšanas ieroci. Ar trīsdesmit šāviņiem - nu labi, vēl kādus divus trīs pa virsu, priekš dažiem skolotājiem.
Nepatīk man tur. Laikam šovasar ar mani noticis kaut kas TĀDS, ka izmainījis mani TĀ, ka spēja samierināties ar skolu man ir krasi samazinājusies.
Bet tās visas, protams, ir tikai Pirmā Septembra Depresijas izpausmes, kas jau rīt pusseptiņos (kad es ar mokām celšos un aizlipušām acīm taustīšos pēc man pasniegtās kafijas krūzes) būs pazudušas vai vismaz ieņēmušas citu veidolu.
Būs jau labi. Vismaz rīt. Pēc tam būs normāli.
Un vēl pēc tam..?
|
|
(5 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Friday, August 29th, 2003
| |
22:43 - finding
|
Skraidīju pa savu kalendāru viena linka meklējumos un ieraudzīju citātu, par kuru kāreiz ik pa brīdim atceros jau pēdējās pāris dienas.
Es to atkārtošu vēlreiz.
I dreamed of you. I dreamed you were wandering in the dark, and so was I. We found each other. We found each other in the dark.
/The Green Mile/
|
|
(2 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Wednesday, August 27th, 2003
| |
22:28
|
|
Ja vēl pirms dienas es centos atrunāt cilvēku no domas "apnicis man žurnāls, žurnāls stulbs, priekš kam žurnāls vajadzīgs", šobrīd vairs nesaprotu, kāpēc tā darīju.
|
|
(4 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Monday, August 25th, 2003
| |
16:28 - jauna pase :)
|
Nu tad no šodienas es oficiāli eksistēju.
"Latvijas Republikas valdība lūdz visus, no kuriem tas atkarīgs, ļaut šīs pases turētājam brīvi pārvietoties, kā arī sniegt viņam tādu palīdzību un aizsardzību, kāda varētu būt nepieciešama."
Skaidrs? :P
current music: Led Zeppelin - Kashmir
|
|
(4 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Sunday, August 24th, 2003
| |
16:30 - :))
|
|
| |
12:07 - ņam
|
Labākais manis atklātais pretpaģiru kokteilis - etiķī marinētas sēnītes un pudele kolas :)
Šodien pirmo reizi mūžā ienācā prātā, ka esmu piedzimusi par vēlu - trolejbusa pieturā klausoties Lupus iedoto Pink Floydu The Wall dzīvo ierakstu Berlīnē. Saviļņojums milzīgs, pašā sākumā gandrīz no kājām nokritu.
Un sliktā ziņa ir tā, ka man Pink Floyd koncertā nekad nenokļūt, jo tādu vienkārši vairs nebūs. Stulbi. Bet tas tomēr ir labāk nekā kāda lieliska izpildītāja lielisku uzstāšanos palaist garām, jo tobrīd esi bijis mazs un stulbs desotājs un uzstājīgi saucis to visu par huiņu - kā, piemēram, Rammstein vai Apocalypticas koncertu gadījumā, par ko joprojām laiku pa laikam plēšu matus no galvas dusmās.
|
|
(10 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Monday, August 18th, 2003
| |
10:19 - Lolita
|
Vakar vilcienā sāku lasīt Nabukova (Nabokova?) Lolitu. Pēc četrām stundām un deviņdesmit lapaspusēm teicu Krix, ka Humberts bija vienkārši psihiski slims un mazas meitenes bija viņa seksuālā novirze. Lolita bija viņa novirze.
Un tad iedomājos par to, vai šāds slims cilvēks (laikam jāsaka - perverts) spēj savu iekāres objektu mīlēt. Mīlēt tā, kā "pēc dabas likumiem" cilvēks bez novirzēm mīl otru cilvēku.
Katrā ziņā daudzi velk paralēles starp mīlestību un slimību, mīlestību un neprātu. Bet šajā gadījumā, no otras puses, tā teikt?
Lai to izdomātu, vajadzētu arī zināmu skaidrību par mūžveco jautājumu, cik liela nozīme mīlestībā ir seksuālajām vajadzībām. Domas dalās. Bet man prātā nāk Diānas teiktais par šo tēmu - "Mīlestība ir tā pati seksuālā pievilkšanās, bet ar cukura kārtu." :)
|
|
(15 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Friday, August 15th, 2003
| |
11:09 - sweet dreams
|
Izskatās, ka pēdējā laikā diezgan bieži kāds sapnī redz mani nolaupītu, aplaupītu, sistu, slepkavotu, izvarotu esam (šorīt pat saņēmu par tādu faktu informējošu zvanu) (un pati kaut ko tādu redzēju relatīvi sen). Kārtējo reizi nesaprotu, ko tas nozīmē.
Likteņa zīmes neeksistē, laikam pie tāda secinājuma es vakar mežā nonācu. Neatceros. Toties lasot "Galma Karuseli" es saraucu uzacis ik reizi, kad galvenais varonis (laikam jau pamatoti) par likteņa zīmēm uzskatīja tādas lietas, kurām es nepievērstu ne mazāko uzmanību.
Kaut gan nezinu, cik pamatoti tas bija.
Visādas gudras personas jau man ilgu laiku stāsta, ka sagadīšanās arī neeksistējot.
|
|
(7 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Tuesday, August 12th, 2003
| |
18:48 - fandom
|
Skatos, ka tikpat kā katram ir atrasta sava mūža mīlestība mūzikā - vienam Nine Inch Nails, otram Black Sabbath, tad vēl Creed, Tori Amos, visādi Oysten Sevag&Lakki Patey, Akvarium, Ļube, Massive Attack, Led Zeppelin, Pink Floyd, Mensons, Depeche Mode, Slipknot, DDT, Agata Kristi, Metallica, Cradle Of Filth un tā tālāk. Īstenībā nav gadījies sastapt cilvēku, kuram šī mūža mīlestība nebūtu patiesi izcils izpildītājs (vai vismaz savā lauciņā izcils). Vai varbūt jūs mani pieradiniet pie saviem mīluļiem? :)
Vispār jā, noteikti - es sevi pēdējā laikā pieķeru pie tā, ka netipiski sev klausos, piemēram, Amosu un Black Sabbath (attiecīgi Unintended un Pravieša iecienītos).
Bet vispār jau problēma tāda, ka man nekas, uz ko būtu tā kārtīgi, ar visu sirdi un dvēseli kritusi, nenāk prātā. Laikam mūsu ceļi vēl nav krustojušies. Tā poētiski izsakoties.
|
|
(8 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Saturday, August 9th, 2003
| |
10:29
|
Mazliet pārfrāzējot kādu visiem zināmu citātu no "Dzīvnieku Fermas" -
Visi intelektuālie, jūtīgie, vairāk vai mazāk snobiskie jaunieši ir īpaši (special, wonderful unique snowflake etc.), bet daži ir īpašāki par pārējiem.
Kas man no tā?
Nezinu.
Crap.
|
|
(1 piebilde | gribi ko piebilst?)
|
| |
09:36 - salvation
|
Tikko ienāca prātā, ka man ir stalkera dotības.
Proti, atkal pieķerot sevi pie kāda žurnāla (bet ne tā, ko visbiežāk, nebīsties, tas-kurš-saprata) pārlasīšanas no sākuma līdz beigām .
Esmu bezgala oriģināla. Uh-ah.
|
|
(2 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| Friday, August 8th, 2003
| |
21:28 - troļeibus
|
Trolejbusā pirmīt piemīlīgs skats - kādu piecu metru attālumā no manis sēž puisis un ar apbrīnojami apgarotu un patiesi aizkustinošu smaidu sejā monotoni skatās uz pret viņu (un mani) perpendikulāri stāvošās meitenes krūtīm. Uztvēris manu uzjautrināto skatienu, puisis nebūt neapmulst, lēni noslidina savu skatienu desmit centimetrus zem mana zoda un tikpat monotoni kā pirmīt visu turpmāko ceļu liegi veras tur.
Ak jā, un vēl pēc vairāku mēnešu neredzēšanās man blakus atkal piesēdās dīvainais, smaidošais onkulis un atkal teica "Jūs esat visskaistākā meitene." Šoreiz viņš bija arī krietni runīgāks nekā pagājušoreiz, kad aprobežojās ar iepriekšminēto frāzi, proti, maigi, bet uzstājīgi vēlējās aiziet kaut kur ar mani paēst saldējumu, apmaksāt manas mācības, uzzināt, kāpēc "esat tik skumja", kā arī apgalvoja, ka esmu viņam vajadzīga, esmu brīnišķīga un tā tālāk..
Krix teica, ka šim te droši vien gribējās tikai estētiski baudāmu būtni sev blakus.
|
|
(9 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
| |
11:47 - "Arvien šis vārds - nāve"
|
Vakar skatījos uz savu nule septiņdesmit gadu jubileju nosvinējušo vecmāmiņu un pie sevis nodomāju "Viņa taču mirs. Viņa kādreiz nomirs." (šausminoši, riebīgi, ķecerīgi, un tādas lietas domāt nevajadzētu, es zinu.)
Sanāca kaut kā nepārliecinoši. It kā es pati tam vienkārši neticētu.
Laikam esmu par jaunu, lai saprastu, kā tas var būt - cilvēki ņem un nomirst. Un viņu vairs nav.
Šajā brīdī iederētos novēlējums - kaut tu nekad arī neuzzinātu, bet tā taču nevar. No tā vienkārši neizbēgt. Ja nu vienīgi tagad piecelties no datora, paņemt robaino gaļas nazi un pārgriezt vēnas (eta bila šutka, ha-ha).
Neņemiet vērā tādas suicidālas piezīmes, tie tikai tādi padrūma garastāvokļa indikatori.
Upd. Man te tikko iebilda, ka "robainais gaļas nazis" izklausoties pārāk tīniski. Da ejiet jūs visi pārpieaugušie ciniķi nafig, it sevišķi tas viens, ar ko man kopā jādzīvo. Apnicis izpatikt jūsu vēlmēm un cenzūrai, lai tikai netaptu norakstīta zemākajās tīņu kastās.
|
|
(8 piebildes | gribi ko piebilst?)
|
|
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}