we don`t need no education
Šī ir atbilde Madarai.

Kā man klājas? Izjūtu vēlmi rīt ierasties skolā ar kādu masu iznīcināšanas ieroci. Ar trīsdesmit šāviņiem - nu labi, vēl kādus divus trīs pa virsu, priekš dažiem skolotājiem.
Nepatīk man tur. Laikam šovasar ar mani noticis kaut kas TĀDS, ka izmainījis mani TĀ, ka spēja samierināties ar skolu man ir krasi samazinājusies.
Bet tās visas, protams, ir tikai Pirmā Septembra Depresijas izpausmes, kas jau rīt pusseptiņos (kad es ar mokām celšos un aizlipušām acīm taustīšos pēc man pasniegtās kafijas krūzes) būs pazudušas vai vismaz ieņēmušas citu veidolu.
Būs jau labi. Vismaz rīt. Pēc tam būs normāli.
Un vēl pēc tam..?