[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 13 friends' journal entries.
| Tuesday, August 25th, 2026 | ||
|
dienasgramata |
10:29p | Meklēju Amazonā grāmatas, ko “Perfektajās dienās” lasa Hirajama: Viljamu Folkneru, Aju Kodu, Patrīciju Haismitu… un nākamais, ko man piedāvā iegādāties, ir multifunkcionāla birste tualetes poda tīrīšanai |
| Monday, August 24th, 2026 | ||
|
putnupr |
6:53p | Varu kā Brēmanis dziedāt, ka vētras nav bijis. Nedz manā apkaimē Mežciemā kādi postījumi, nedz vasarnīcā. Pat puķzirnīši vijas pa sētu tā, it kā nekas nebūtu bijis. |
| Sunday, August 23rd, 2026 | ||
|
lavendera |
9:03a | Šorīt tāds izdzīvotāju noskaņojums, visi priecīgi, sveši cilvēki sarunājas, ņiprā garastāvoklī, ka nav koks uzgāzies uz galvas,ka vilciens, par spīti uzrakstiem tablo, ka atcelts, kavējas, nebūs, šorīt tomēr atnāk laikā. Un vakar bija lielisks Gala Galantes koncerts, arī koks koncertzāles teritorijā nolūza koncerta, ne starpbrīža laikā. Neatnākušā pēckoncerta vilciena problēmu man acumirklī atrisināja naktsmāju piedāvājums, citi uz perona stāvošie kooperējās taksometram. Jauks pasākums! Koki lūzuši visās malās, vakar ceļā no koncertzāles uz naktsmājām redzēju četrus, apkaimē ap manu māju bildes no kādiem sešiem šķērsām ielām, pašmājas potētajai 'Antonovkai' nolūzis 'Aukša' zars. Varbūt tālajā dārzā arī kas lakonizējies pa šo laiku, jāpajautā kaimiņiem vai jāaizbrauc apskatīt. |
| Saturday, August 22nd, 2026 | ||
|
dienasgramata |
6:10p | No reklāmām internetā: “Hästens gulta atvērs tev acis” “Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē” |
|
putnupr |
3:02p | Jau likās, ka vilibaldis kazene netaisās ieaugt, bet tomēr ieauga. Vakar ieraudzīju, ka ir jauns asns. |
|
putnupr |
3:00p | Ja vējš kokiem noraus lapas jau tagad, tad nebūs rudens lapu |
| Wednesday, August 19th, 2026 | ||
|
dienasgramata |
5:11p | no noklausītas sarunas aptiekā: "Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag." |
|
dienasgramata |
12:38a | no sarunas ar ChatGPT: (es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt) - Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt? - Es nezināju. 😄 Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju |
| Tuesday, August 18th, 2026 | ||
|
lavendera |
4:59p | dārzkopības eksperimenti baltos patisonus nākamreiz neaudzēšu, dzeltenos jā, bet jāpieskata laikus apraut ziedus, lai nepūst gurķi ir beigušies, bet melotrijas to vietā varen labas jaunnopirktās paprikas glītas, bet tikai pa vienai vai divām uz stāda pastinaki neizdīga puravi tieviņi selerijas tiek bāztas visos salātos (nevaru saprast, kuras skaitās kātu selerijas, kuras sakņu, jo abām stublāji tagad tādi koksnaini, tikai vienām resnāki, otrām tievāki), noteikti nākamreiz nebūs tik daudz, to vietā salātus kavbūži vēl nav pagaršoti divkrāsu tomāti labi, gan dzeltensarkanie, gan melnsarkanie mēnešzemenes man patīk, tikai ne dzeltenās Vilibalža kazenēm viena kupli ziedēja, bet apkalta un nenoražoja, viena izauga gara un neziedēja, viena nokalta, bet no saknes izdzina jaunu dzinumu. Ogu nav. maziņie pipariņi bija tomēr jātur siltumnīcā, jo, ārā iznesti, Latvijas vasaru diez cik labi nepacieš (iznesu uz to karstuma periodu un tur tad viņi stāvēja. ārā. jūtas abižoti) vīnogām šogad lapsenes vēl nav uzbrukušas, maisiņus nemaucu dzeltenā plūme ražo, augļi nebirst, gatavi sapūst turpat kokā ābelēm uzlaidu trihogrammas vienu reizi, vajadzētu vēl, bet tagad lietus nedēļa sviesta pupas stiepjas gar sienu, kur kādreiz bija vīnstīgas, līdz pašam jumtam reāli to visu nav iespējams noēst |
| Friday, August 14th, 2026 | ||
|
dienasgramata |
9:39a | Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski): Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls? Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
| Thursday, August 13th, 2026 | ||
|
putnupr |
11:53a | Tomēr svīres vēl te |
|
dienasgramata |
10:06a | Par ko es runāju ar ChatGPT Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos? ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu. Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest: neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.; iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu. Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle. Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos. Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa? Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties. Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes. Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku. Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
| Wednesday, August 12th, 2026 | ||
|
putnupr |
4:45p | |