pagātnes rēgi
Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, cik dziļi cilvēkā kaut kas var asociatīvi ieēsties. Caur maņām.

Pirms diviem gadiem es samērā bieži apgrozījos Vecrīgā, un man, protams, bieži radās arī gribulība kaut kur pieēsties. Ērtākā iestāde šim nolūkam bija "XL Pelmeņi", kurā defaultā raidstacija ir Super Fm. Un tovasar par pa-superFm-drillējam-ik-pēc-minūtēm-piecām hītu bija kļuvis Shakiras "Underneath Your Clothes". Visas ķīmiskās reakcijas norisinājās, un tā vēl šobaltdien, izdzirdot šīs jaunkundzes balsi (un it jo sevišķi, ja viņa izpilda augstākminēto dziesmu), man kuņģis šausmās saraujas čokurā, visa apkārtne piepildās ar neskaitāmiem pelmeņiem un acu priekšā izaug Shakira ar dakšu, uz kuras uzsprausts pelmenis, rokā.

Un mēdz būt arī sirdij smagākas asociācijas. Pēc kāda/-as smaržojoši džemperi, cimdi, vieta uz kafijas krūzītes, kur tai pieskaras lūpas, spilveni un palagi. Zilumi - ne tikai tie "glaimojošie", kas uz kakla, bet arī uzsistie. Apputējis disks, ko klausījos, kad biju iemīlējusies līdz ausīm. Apputējis disks, ko klausījos, kad biju s*dos līdz ausīm.
Un tā tālāk..

Pagātnes rēgi, kas materializējas zilumos un saburzītos palagos.