Vakarnakt redzēju sapni, kurā atrados cietumā - tādā koncentrācijas nometņu tipa pilsētiņā, kur vienmēr bija pustumsa. Man bija maza istabiņa kopā ar vēl 3 meitenēm, katrai tajā bija veca atsperu gulta un nekā cita. Izņemot viņas un vietējās pārtikas izsniegšanas vietas pustrako apkalpotāju un viņa mazo meitu, nevienu citu es tur nekad nesatiku. Un pats dīvainākais, man neko citu nevajadzēja - viss šķita tieši tā, kā tam jābūt...