Sagadīšanās kopumu, kas piemeklē mūs un kam par lielu iemeslu ir apkārtējā vide un sabiedrība, kurā atrodamies (mūsu iedzimtība nosaka mūsu piesaisti noteiktām socialajām grupām un cilvēku tipiem), mēdz dēvēt par likteni.
Kādēļ mūsu dzīvē visu nenosaka liktens? Jo tādā gadījumā nebūtu vērts ko darīt - tapat viss notiktu bez mūsus dalības. Piemēram - man liktens lēmis mirt zem taksometra riteņiem uz Brīvības ielas, Rīgā, 12. februārī, 2032. gadā. Tas nozīmē, ka tas, ka es tajā laikā būšu Boenosairosā, neko nemainīs, tāpat mani liktens atmetīs uz Rīgu, tieši taksim zem riteņiem. Bullshit? Tieši tā.
Bet to, ka mūsu iedzimtība liek mums interesēties, būt kopā un labi justies tikai noteiktā kompānijā (atbilstošā raksturam), nevar noliegt. Un nevar noliegt, ka noteikta cilvēkā tipi ir tendēti uz noteiktām darbībām, kuru sekas tad arī sauc par likteni.