Nezinu, un vārdu nažus vien,
atmetot dēlī kā lupatu karogus,
kuri napoleonu pie sniedziņa sien,
piesaucu pasaules mitrākos krogus.
Pret trotuāra apmali nodauzot ceļus
un pēc arī pieri,
es (un arī majakovskis) smeļos
snobistu kabatās veselākas nieres.
Iekrītu atmuguriski krogam klēpī
un atvērtu muti, piedziedājumam dziestot,
nodzeru snobista nieres. Lai cepī!
Maita! Tāds!