Dream Theater
Šī būs otrais apnicīgais (lasi - annoying) gājiens pēc kārtas - vispirms par vērienīgu tusu uzrakstu atskaiti apnicīga un maz izsakoša faktu uzskaitījuma formā, tagad ielikšu apnicīgu liriku.
O, es lietoju arī apnicīgi sarežģītu valodu.

How can I feel abandoned even when the world surrounds me
How can I bite the hand that feeds the strangers all around me
How can I know so many
Never really knowing anyone

If I seem superhuman
I have been
Misunderstood