I'm down
digging through
my old muscles
looking for a clue

...and if I shed a tear I won't cage it, I won't fear love

bezgalīgais ceļojums
ar Kolumba kuģiem
'Pinta'
'Nina'
un
'Santa Maria'
iekšā mūžībā

Once you had gold
Once you had silver
Then came the rains
out of the blue
Ever and always
Always and ever
Time gave both darkness and dreams to you

Now you can see
Spring becomes autumn,
leaves become gold
falling from view
Ever and always
Always and ever

No one can promise a dream come true
Time gave both darkness and dreams to you

What is the dark
shadows around you
why not take heart
in the new day?
Ever and always
Always and ever
No one can promise a dream come true
Time gave both darkness and dreams to you

dziesma, kuras trauslajā burvībā var nogrimt... vai pacelties iedomātos spārnos un tikai lidot, lidot, mūžīgi... lidot pretī savai laimei
skaistums ir vienkāršībā

Cik skaista filma, burvīga... August Rush. Patiesi skaista pasaka, pilna ar mākslinieciskām emocijām. Īsts mākslas darbs, ko es noteikti pievienoju savam mīļo filmu plauktiņam. Un cik aizraujoši dažāda mūzika skan filmā, nojaucot jebkādas robežas starp dažādām mūzikām, starp klasisko un moderno, jo galvenais jau taču ir pati mūzika un tās burvīgās sajūtas, kādas tā rada... Fascinējošs stāsts, ko izstāsta mūzika.
Un Jonathan Rhys Mayers, būdams aktieris, ir daudz labāks dziedātājs nekā dažs labs mūsdienu "rokģēnijs", kaut vai visi tie emo tipa bļauri, kas sevi iedomājas esam par rokmūziķiem...
Ideāls soundtreks...
The music is all around us. All you have to do is listen.

...but I believe in music, the way that some people believe in fairytales

'and we'll dance through our isolation
seeking solace in the wisdom we bestow'

iespējams viena no vislabākajām dziesmu vārdu rindām ko jebkad esmu dzirdējusi

šodien tā "laimīgā" diena bija atgriezties skolā! ha!
Mani šodien patiesībā pārņēmušas tādas pašas līdzīgas sajūtas kā pērn pēc zsv. brīvlaika; tāda sajūta it kā būtu izsviesta no savas harmonijas loka un atkal iemesta kādā alā, kur no jauna atkal jābūvē iekšējās aizsardzības loks.. un tā arī ir. Tikai šoreiz ir vieglāk nekā pērn, jūtos labāk nekā pērn.. tātad esmu augusi pa šo gadu tomēr.
patiesībā tikko ienāca prātā doma, ka vai maz var būt lielāks prieks dzīvē attiecībā uz sevi pašu kā doma, ka tu visau laiku ej uz labāku sev - tu visu laiku audz, pilnveidojies, mācies ik dienas ko jaunu, atklāj, izzini un iepazīsti pats sevi - ar katru dienu kļūsti arvien interesantāks pats sev... Vai tad tā nav bezgala iepriecinoša, uzmundrinoša atziņa? Egoistiskajā ziņā šoreiz; par mīlestību runāsim citreiz...
Šodien visu dienu dungoju to vienkāršo, bet tik lielisko Eddie Vedder melodiju Into the Wild soundtrekam - Guaranteed: half their lives they say goodnight to wives they'll never know; they think of me and my wandering, but I'm never what they thought, got my indignation but I'm pure in all my thoughts, I'm alive... I knew all the rules, but the rules did not know me... perfekti vārdi, bet pati filma ir vislabākā, kāda pēdējos gados radīta.. jā, un nav jau nemaz brīnums, ka man tā filma tik ļoti patīk. Šajā stāstā es atrodu sevi. Ja Kristofers Makkandelss vēl būtu dzīvs tomēr, es gribētu viņu satikt un gribētu ar viņu daudz daudz ko pārrunāt... Un patiesībā - patiesībā liels paldies šai filmai un vispār visam lieliskajam Into the Wild skaņu celiņam, jo tie palīdz neatteikties no saviem ideāliem un sapņiem tikai tāpēc, ka visi apkārt domā citādi, bet vēl stiprāk pieķerties pie tiem un sajusties labi, sajūtoties sev; palīdz saglabāt savu neatkarīgo, atšķirīgo uzskatu, neļaujot tam noslīkt zem vairākuma viedokļa.. Un nav svarīgi, ko citi domā, svarīgi ir ko es pati domāju - lai uzskata mani par ko vien vēlas, es sev esmu tā, kas es pati esmu, nevis ko viņi domā... that's the way! Paldies visām tām dziesmām, filmām, grāmatām, kas mani ir audzinājušas, kas mani turpina audzināt un tik ļoti, ļoti palīdz... man, kas ir absolūts frīks... neizmērojams paldies...

all my destinations will accept the one that's me

there's an ocean between us
you know where to find me

I dream of rain I dream of gardens in the desert sand I wake in vain I dream of love as time runs through my hand....

those dreams are tied to a horse that will never tire

... and those words are tied to my mind so that no one can take that away.

Es zinu, ka tas nav par daudz prasīts, kaut arī šķiet, ka ir par daudz...
Bet gluži kā tā svece, kas manā priekšā tagad deg ir pelnījusi, lai tai ļauj degt, tā arī es esmu pelnījusi... mīlestību.
Es apsolīju, ka es neskumšu, bet es skumstu.
Es apsolīju, ka tas man nesāpēs, bet man gribas raudāt.
Es apsolīju, ka tam nebūs nozīmes, bet tam ir vislielākā nozīme.

I was bruised and battered
and I couldn't tell what I felt
I was unrecognizable to myself
saw my reflection in the window
I didn't know my own face

oh brother are you gonna leave me wastin' away
on the streets of Philadelphia

I walked the avenue till my legs felt like stone
I heard the voices of friends vanished and gone
at night I could hear the blood in my veins
just as black and whispering as the rain
on the streets of Philadelphia

ain't no angel gonna greet me
it's just you and me my friend
and my clothes don't fit me no more
I walked a thousand miles just to slip this skin

the night has fallen I'm lyin' awake
I can feel myself fading away
so receive me brother with your faithless kiss
or will we leave each other alone like this
on the streets of Philadelphia


p.s. no copy_paste

I Will Not Forget You dziivi akustiskajaa versijaa - iet cauri kauliem.. it kaa uz briidi paarstaatu elpot un taa vietaa elpotu dziesma,
dziesma elpotu manaa vietaa...

but no one ever talked in the darkness,
no voice ever added fuel to the fire...

bez mākslas es nespētu savu dzīvi iedomāties, patiesi, ja nebūtu ne mūzikas, ne grāmatu, ne vis pārējā skaistā, radošā, iedvesmojošā, burvīgā, kas radīts šai patiesībā tizlajā pasaulē, tad nebūtu nekā priekš manis. jo es nevaru bez skaistuma, ka piepilda dvēseli

piemēram, Sade koncerts - nu vienkārši sēdi, klausies, skaties - izbaudi patiesu burvību; un vienalga kas nomāktu tavu prātu, tu pasmaidi, jo šī mūzika rada virkni pozitīvu, gaišu emociju. nevis samāksloti, saspīlēti, uzpsiesti ritmi ar bezjēdzīgiem vārdiem, ko visur 21. gadsimtā var dzirdēt, bet vienkārši mūzika, kas ir šī vārda patiesi cienīga

when you wake up everyday
please don't throw your dreams away
hold them close to your heart
cause we're all a part
of the ordinary miracle

by Sarah Mclachlan