anck-su-namun
13 January 2008 @ 01:55 am
time gave both darkness and dreams to you  
Once you had gold
Once you had silver
Then came the rains
out of the blue
Ever and always
Always and ever
Time gave both darkness and dreams to you

Now you can see
Spring becomes autumn,
leaves become gold
falling from view
Ever and always
Always and ever

No one can promise a dream come true
Time gave both darkness and dreams to you

What is the dark
shadows around you
why not take heart
in the new day?
Ever and always
Always and ever
No one can promise a dream come true
Time gave both darkness and dreams to you

dziesma, kuras trauslajā burvībā var nogrimt... vai pacelties iedomātos spārnos un tikai lidot, lidot, mūžīgi... lidot pretī savai laimei
skaistums ir vienkāršībā
 
 
mood: calm
soundtrack: enya - once you had gold
 
 
anck-su-namun
26 December 2007 @ 11:20 pm
I realize that nothing's as it seems...  
I dream of rain I dream of gardens in the desert sand I wake in vain I dream of love as time runs through my hand....

those dreams are tied to a horse that will never tire

... and those words are tied to my mind so that no one can take that away.

Es zinu, ka tas nav par daudz prasīts, kaut arī šķiet, ka ir par daudz...
Bet gluži kā tā svece, kas manā priekšā tagad deg ir pelnījusi, lai tai ļauj degt, tā arī es esmu pelnījusi... mīlestību.
Es apsolīju, ka es neskumšu, bet es skumstu.
Es apsolīju, ka tas man nesāpēs, bet man gribas raudāt.
Es apsolīju, ka tam nebūs nozīmes, bet tam ir vislielākā nozīme.
 
 
soundtrack: Silence, Desert Rose
 
 
anck-su-namun
30 November 2007 @ 11:44 pm
exactly!  
'Patiesi apdāvināts cilvēks sabiedrībā bieži vien ir neveikls, kluss, neattapīgs. Bet, kad viņš paliek vientnē, viņam tūlīt izaug spārni pie pleciem.'

gluži mans gadījums aprakstīts, un tāpēc aforisma sākuma vārdi patiesi iepriecina, iedvesmo un arī nomierina :)

p.s. tie vārdi no kāda poļu rakstnieka - Henriha Senkeviča

p.s.s. Un vēl šis tas labs:
'Kāpēc gan cilvēki parasti vairās no vientulības? Tāpēc, ka tikai nedaudzi būdami vientnē ar sevīm bauda patīkamu sabiedrību.' /Dossi/
'Viss apbrīnas vērtais ir veikts vientnē, tas ir, nošķirtībā no sabiedrības.' /Rihters/
un šie visi vārdi ir patiesi neatkarīgi no gadimta, neatkarīgi vai klasicisma, racionālisma, modernisma, postmodernisma, vai vēl sazin kāda laika pasaules uztvere.
ak, un es zinātu tik daudz cilvēku, kas šim visam nepiekristu. bet.. tikai tāpēc, ka...

bet galu galā
'Vienatni jāmeklē lielās pilsētās.'/Lihtenebergs/