Once you had gold
Once you had silver
Then came the rains
out of the blue
Ever and always
Always and ever
Time gave both darkness and dreams to you

Now you can see
Spring becomes autumn,
leaves become gold
falling from view
Ever and always
Always and ever

No one can promise a dream come true
Time gave both darkness and dreams to you

What is the dark
shadows around you
why not take heart
in the new day?
Ever and always
Always and ever
No one can promise a dream come true
Time gave both darkness and dreams to you

dziesma, kuras trauslajā burvībā var nogrimt... vai pacelties iedomātos spārnos un tikai lidot, lidot, mūžīgi... lidot pretī savai laimei
skaistums ir vienkāršībā

there's an ocean between us
you know where to find me

I dream of rain I dream of gardens in the desert sand I wake in vain I dream of love as time runs through my hand....

those dreams are tied to a horse that will never tire

... and those words are tied to my mind so that no one can take that away.

Es zinu, ka tas nav par daudz prasīts, kaut arī šķiet, ka ir par daudz...
Bet gluži kā tā svece, kas manā priekšā tagad deg ir pelnījusi, lai tai ļauj degt, tā arī es esmu pelnījusi... mīlestību.
Es apsolīju, ka es neskumšu, bet es skumstu.
Es apsolīju, ka tas man nesāpēs, bet man gribas raudāt.
Es apsolīju, ka tam nebūs nozīmes, bet tam ir vislielākā nozīme.

Felicity - lai kāds arī nebūtu man noskaņojums, šī TV filma man vienmēr iedod kaudzi ar veselīgi pozitīvām emocijām. Tas patiesums, neizpušķotā realitāte, īsta draudzība, kas tur attēlota nevar atstāt vienaldzīgu, un turklāt es, protams, saskatu daudzas līdzības ar sevi Kerijas Raselas atveidotajā Felicitas tēlā. Un ievadtēma pati par sevi ir īpaša un orģināla, gan Amy Jo Johnson ievadtēmas melodija, gan melnbaltās bildes ar TV filmas varoņiem, tas viss kopā it kā tells a story.. A story that I'd like to be a part of so much.
un vispār arvien biežāk pēdējā laikā man rodas vēlme kaut es varētu būt aktrise un es arī laikam saprotu, ka tas ir ne tikai tāpēc, ka tas būtu aizraujošs un radošs darbs, bet arī tāpēc, ka man pašai ikdienas dzīvē ļoti pietrūkt visdažādākās emocijas, man nav kur izpausties, kur rast iedvesmu, lai tad no tā arī rastos emociju gammas. Un es tik ļoti vienmēr tiecos pēc visvisādām sajūtām, jo patiesībā ir tik skaisti sajust, ka caur tevi plūst prieks, laimes šalkts, pārsteigums, aizrautība ar ko, arī skumjas, protams un vēl daudz dažādu emociju. Mana ikdienas dzīve ir vienmuļa, jo lielāko daļu no tās patērē skola un mācības, kas citreiz tik ļoti nogurdina un pat garīgi iztukšo citreiz... un vienigais veids kā ikdienā ķert emociju varavīksnes krāsas ir caur mūziku, kas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc man mūzika tik ļoti nepieciešama. kā ēdiens! un vēl es tās krāsas ķeru caur filmām, arī to pašu Felicitas TV seriālu, caur grāmatām vai kādiem citiem mākslas izpausmes veidiem, kas iedvesmo. Man tas viss ir nepieciešams.
Un tāpēc arī vēlos lai ātrāk pienāk mācību gada beigas, un es varu doties projām no šīs pilsētas pavisam, jo šī pilsēta mani ļoti nogurdina, es nevaru šeit izpausties, tāpēc ārēji pat šķiet, ka es šeit vienkārši eksistēju. Un šeit ir arī daudz kas, ko vēlos pamest, ko vēlos aizmirst un sākt jaunu posmu savā dzīvē. Un es patiesi ar gaidām lūkojos uz to, kad domāju par to, tad nereti pārņem sajūta, ka stāvu pie sliekšņa kaut kam feinam, tikai vēl drusciņ, drusciņ jāpagaida līdz tas varēs sākties. Tad būs ardievu skola uz visiem laikiem, jo būšu liela meitene un apkārtējā atmosfērā vairs nebūs jaušams nekas nospiedošs, kas man traucē izpausties, un es varēšu sākt ceļu uz virzīšanos pretī saviem mērķiem! Patiesībā domas un gaidas par to mani pēdējā laikā, vēl esot šeit, citreiz uztur pie moža gara!

wherever you go, go with all your heart!