Olrait, taga laikam var staastiit. Sienas it kaa pieveerushas acis. Bet varbuut arii ne. Varbuut ne. Es nezinu. Bet sienaam taa buus nasta, ja vinjas tagad lasiis. Nu ta taa. Saaksim ar to, ka es iisti nezinu, kas sheit notiek. Aizvakar vai kad mamma nevareeja tv iesleegt, siikonja ir, bet bilde un sknja nav. Jokaini. Vakar naktii man skjiet, ka kaads ar mani runaaja. Kkaads viirietis, bet es neesmu parliecinaata. Varbuut es miegaa runaaju, varbuut tas bija tikai sapnis, varbuut taa saruna ir kaarteejais dezavuu. Vinsh runaaja par Dievu. Un par veel kaut ko, bet es nezinu, par ko. Bet varbuut taas tikia iedomas. Un veel es vakar iedomaajos, ka es tai sviitrai, par kuru es shaubiijos, jau esmu paarkaapusi. Man liekas, ka jau par veelu. Es nezinu. Redzeeji, bija kkaadaa maajaa Riigaa ugunsgreeks- es to zinaaju- es pirms tam ieprieksheejaa vakaraa biju uzziimeejusi maaju, sarkqnaa kraasaa, ar sarkaniem logiem, jumts atgaadinaaja liesmas, debesis sarkanas. Varbuut tas bija tas ugunsgreeks, bet varbuut ugunsgreeks veeel tikai buus. Tu donmaa par pluudiem, es- par uguni. Vakar ieseedos neriktiigaa vilcienaa. Es no taa vienmeer esmu ljoti, ljoti baidiijusies- ka es ieseediishos ne tajaa transportaa. Tas vilciens pat netika liidz zemitaanu stacijai un apstaajaas, durvis bija ciet, es netiku aaraa. Es jau saakud omaat, ka vajadzees pameeginaat savas prasmes- varbuut6 durvis atvertaas. Bet tik ilgi nebija jaagaida, no pirmaa vagona kkaads vecis uzradas, sarkanu feisu, manaami smarzoja peec alkohola. prasiija man kaut ko nesaprotamaa valodaa, es tikai noliedzoshi pakratiiju galvu. Tad izradiijas, ka pirmaa vagona durvis ir valjaa, tas onka to zinaaja. Vinsh it kaa bija vecs, bet vinjam sejaa nebija grumbas. Un acis bijajociigas, bet man tajaa briidi nebija bail. Bail bija tikai tad, kad es gar sliedeem gaaju atpakalj uz staciju. Tas vilciens tur taa palika. Bet es gaaju atpakalj. Un tas onka naaca man pakalj, bet es aizgaaju aatraak. Es nezinu.
Citi jau taa diivaini sak skatiities, ka es tik ilgi rakstu. Ai, bet es shoreiz klausiishu Tavai filozofijai- viss notiek uz labu, Anchoress. Uz labu. Jaatic. (piedod par kljuudam, man nav ne speeka, ne veelmes labot.)