Esmu uz brīdi tikusi pie datora. Ak kāda laime, kāds prieks!!!!

Šogad esmu "palaidusi" garām visus pasākumus, kuros vēlējos būt. Toties tikusi uz tādiem par kuriem pat sapņojusi nebiju. Vispār nav nemaz tik slikti.

Tagad sēžu mazā mazpilsētas bibliotēkā un domāju par to vai man ilgāk mīļot datoru un nokavēt autobusu vai arī testies mežonīgā ātrumā caur mazpilsētas ielām uz k-kādu tur pieturu.

Nākošo nedēlu visticamāk atkal būšu savos laukos pie jūras. Nīkšu garlaicībā. Jauki. Un šoreiz, man par nelaimi, nebūšu viena. Tātad māja nav manā rīcībā un nevaru darīt ko vēlos. Sūdīgi. Bet vispār gribētos, lai kāds atbrauc ciemos.

P.S.No lielās laimes, ka atkal esmu ieraudzījusi kādu sakaru līdzekli nespēju uzrakstīt k-ko "normālu".