sniegs, sasodīts.
Ir grūti dzīvot atmiņās. Vēl grūtāk- censties šīs atmiņas atsvaidzināt, izveidot/pārveidot no jauna, lai viss būtu tā, kā bija. Reizēm es pēc tā visa ilgojos. TIK ļoti ilgojos, ka varu sajust tās vasaras smaržu, bet tad tā pazūd tik pat ātri, kā parādījusies. Nezinu vai esmu pelnījusi to, kas notiek tagad. Bet, ja reiz tā ir, tad tā tam laikam bija jānotiek. Lai arī kā gribētos visu veco, ir arī tik daudz kā jauna, laba un interesanta. Galu galā, pārmaiņas katram ir vajadzīgas. Pat man.